Ko Vecumnieku novadā startējošo četru partiju kandidāti darīs, lai nākamajos četros gados uzlabotu dzīvi sava novada ļaudīm? Pieci «Bauskas Dzīves» jautājumi un piecas atbildes no katra saraksta. Salīdziniet un vērtējiet!
1. Izglītības iestāžu tīkls novadā. Kāda nākotne jāveido četrām vidusskolām un vienīgajai pamatskolai?
2. Labklājību var vairot darba vietas un uzņēmējdarbība. Kādas investīcijas novadam varētu piesaistīt, kā veicināt uzņēmējdarbību?
3. Lauku ceļi. Kāda varētu būt sadarbība ar «Latvijas Valsts ceļiem», lai labāk apsaimniekotu lauku ceļus un izveidotu asfaltētu savienojumu ar Misu?
4. Kā vērtējat digestāta krātuves izbūvi Bārbelē pretēji iedzīvotāju protestiem? Kā ierobežot smaku avotus, tomēr nebremzējot uzņēmējdarbības attīstību?
5. Arvien aktuālāka var kļūt tā dēvētā jaunā novadu reforma, kura varētu vainagoties ar 29 novadu vai apriņķu izveidošanu. Kādas redzat iespējas apvienoties vienā administratīvajā teritorijā pašreizējiem četriem novadiem?
Latvijas Reģionu apvienība
1. Saprotam, ka atrauti no Valsts izstrādātās izglītības reformas pamatnostādnēm savu novadu atstāt izolētu diez vai varēsim. Tāpēc izmantosim tās novada iedzīvotāju interesēs, modernizējot novada skolu materiāli tehnisko bāzi un mācību telpas. Pamatuzdevums – Vecumnieku vidusskolas piebūve, nodrošinot telpu un aprīkojuma atbilstību spēcīgai novada centra vidusskolai. Parūpēsimies par pirmsskolas izglītības iestādes telpu atbilstību šai funkcijai un bērnudārzam perspektīvā vēl palielināsim vietu skaitu. Novadā ir viena vidusskola ar profesionālas ievirzes izglītību kādā specialitātē, kas pēc tam ir noderīga tālākizglītībā vai sākot darba gaitas, – Skaistkalnē pirms trim gadiem sākta lietvežu profesijas apguve un zēniem kokapstrāde, galdniecība. Pārējās divas vidusskolas pastāv tik ilgi, kamēr var nokomplektēt vidusskolas klases vai to atļauj valsts normatīvie dokumenti. Pamatskolas un pirmsskolas izglītība saglabājas tur, kur tā tiek nodrošināta pašreiz, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas deklarēto, ka pamatizglītība vai 1. – 6. klase jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai mazgadīgs bērns mazāk laika ir ārpus mājām jeb ģimenes.
2. Neuzskatām, ka ir iespējams atrast bagātu investoru un viņu aiz rokas atvest uz novadu un parādīt vietu, kur darboties. Novadam jāpieliek pūles sakārtotas infrastruktūras radīšanā un uzturēšanā – pievedceļu nodrošināšana, ūdens apgāde, sadzīves notekūdeņu savākšana, darbaspēka pieejamība. Tātad arī kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana – kvalitatīva izglītība bērniem, brīvā laika pavadīšanas iespējas, sadzīvē nepieciešamo pakalpojumu pieejamība vismaz novada centrā, bet pēc iespējas arī katrā pagasta centrā.
Pašvaldībai jāuzņemas koordinatores un konsultantes loma komersantu komunikācijas veidošanai ar valsts institūcijām un pašvaldības struktūrvienībām, kā arī starp uzņēmējiem. Jāturpina uzturēt sakarus ar vidusskolu beidzējiem līdz pat profesijas iegūšanas laikam, kad jaunieši izvēlas, vai veidot savu uzņēmējdarbību vai iesaistīties darba tirgū, tādējādi panākot vismaz sava novada iedzīvotāju atgriešanos novadā piedāvātajās darba vietās vai brīvajās uzņēmējdarbības nišās.
Ļoti uzmanīgi jārīkojas ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, neaizskarot to uzņēmēju intereses, kuri jau darbojas novadā. Visiem pēc lielo pilsētu principa atlaides piemērot nevarēsim, jo tā saucamajiem attīstības centriem ir pieejami citi finansēšanas avoti, nevis budžets augstāk minēto pasākumu īstenošanai.
3. Runājot par lauku ceļiem – valstij (valdības vai ministrijas veidolā) vajadzētu pildīt solījumus par autoceļu fonda izveidošanu vai, pareizāk sakot, atjaunošanu, lai tā akcīzes nodokļa daļa, kuru ieviesa, tiešām nonāktu uz ceļiem. Tad var īstenot plānus par «Zemgales jostu», kas nav tikai Zemgalei aktuāls jautājums, bet visas Latvijas kontekstā varbūt tikpat svarīgs virziens kā Rīga– Ventspils, Rīga–Liepāja vai Rīga–Valmiera.
Kopā ar uzņēmējiem mēģinām pārliecināt Satiksmes ministriju par novadam nepieciešamo valsts ceļu atsevišķu posmu seguma klases uzlabošanas nepieciešamību. Negribam izdalīt vienu konkrētu ceļu, jo tādi ir vairāki – kopā aptuveni 50 kilometru garumā.
Svarīgi turpmākajos četros gados maksimāli racionāli izlietot pieejamos projekta līdzekļus – apmēram 1,4 miljonus eiro grantsceļu rekonstrukcijai. Turpināt finansēt ceļu un ielu uzturēšanai nepieciešamos pasākumus arī no budžeta līdzekļiem – teritorijas apsaimniekošanas nauda ceļu atputekļošanai, ielu apgaismojuma uzturēšanai, gājēju ietvju uzturēšanai, ielu malu un atsevišķu ceļu malu appļaušanai u. c. Tas atbrīvo papildu līdzekļus pašvaldības ceļu ikdienas uzturēšanai, arī atsevišķu remontdarbu veikšanai.
4. Ja digestāta krātuves izbūves saskaņošanā no Valsts vides dienesta, Būvvaldes un citiem saskaņotājiem nav pieļautas nelikumības nosacījumos, tad šādu darbību nevar aizliegt. Tā arī ir uzņēmējdarbība, tās ir investīcijas novada teritorijā, varbūt pat atbalstāmākas kā tonnas līdz pusotrai tonnai ķīmisko minerālmēslu gāšana uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes, no kuriem daļa nonāk grāvjos un upēs. Šie jautājumi par novadā atļaujamajiem zemes izmantošanas veidiem, atļaujamo un ierobežojamo, jālemj, izvērtējot un pieņemot novada attīstības dokumentus, kuru izsludinātajā apspriešanā parasti kūtri piedalās ļoti neliela sabiedrības daļa. Sabiedrība nesaprot vai negrib saprast šo dokumentu izmaiņu pieņemšanas un saskaņošanas smagnējo procesu un pašvaldības tiesības tajā kaut ko mainīt. Pretēji valdības argumentiem, pašvaldībām jādod pat lielākas tiesības un noteikšana par savu teritoriju, varbūt pat kā Šveicē, rīkojot referendumus par katru kaut cik nozīmīgu un visaptverošu lēmumu pašvaldības teritorijā, pēc tam neapšaubot izteikto pašvaldības iedzīvotāju viedokli.
5. Pašreiz nav pamata apspriest citu administratīvo teritorijas iedalījumu, ja vēlmi nav izteikuši iedzīvotāji. Ideālais risinājums būtu referendums attiecīgajās teritorijās. Pašreizējie nominētie attīstības centri ne visi ir pierādījuši, ka ir daudz pārāki par pārējiem novadiem pašvaldības funkciju veikšanas jomā, pat neņemot vērā nevienlīdzīgo finansējuma pieejamību šo uzdevumu īstenošanai. To pierāda izlīdzināšanas fonda saņēmēju un maksātāju procentuālais sadalījums starp attīstības centriem un pārējiem novadiem. Nav redzama pārliecinoša atšķirība, pat iedzīvotāju skaita izmaiņās.
Tas, ka ar 29 pašvaldības vadītājiem vieglāk strādāt vai tos «apstrādāt» bez Latvijas Pašvaldību savienības starpniecības, tas gan ir fakts. Partiju kvotu nauda, veidojot valsts budžetu, tam ir paredzēta. Jo mazāk prasītāju, jo vairāk katram sanāk. LRA pie šīs sadales nepiedalās un arī neatbalsta.
Uzskatām, ka novadiem pašvaldības funkciju nodrošināšanai savā starpā jāsadarbojas pēc nepieciešamības, interešu un finansējuma izlietojuma efektivitātes principa. Ne vienmēr centralizācija nozīmē efektivitāti. Centralizācijas gadījumā neesam pasargāti no vēl vienas vai vairākām cīņām «Rīga – valsts».
Latvijas Atdzimšanas partija
1. Mūsu novadā skolas ir parādījušas, ka spēj izaudzināt izcilas personības, kuras sniedz ieguldījumu visu mūsu nākotnē. Diemžēl novadā dzimstība ir mazinājusies, tādējādi sarucis arī skolojamo skaits. Tomēr nākotne skolām būs, ja demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies. Pašlaik mācību iestādes rāda, ka spēj darboties, un mēs ticam – katram bērnam ir nepieciešams iegūt izglītību skolā, kas spēj nodrošināt pilnvērtīgu šo procesu.
2. Novadā, lai cik tas dīvaini nebūtu, lielākā darba devēja ir novada dome. Tas ir absurds. Būtu pareizi, mūsu skatījumā, ka lielākie darba devēji ir uzņēmēji. Jācenšas piesaistīt uzņēmējus, ieinteresēt viņus veidot šeit uzņēmumus vai ražotnes, izsacīt savus priekšlikumus un piedāvājumus, kādā virzienā novadā varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Meklēt kaut mazāko iespēju piesaistīt investīcijas, kas saistītas ar sportu, jo sporta bāzes novadā ir pietiekami attīstītas. Investīcijas vajadzētu piesaistīt arī tūrismam, jo daba mums ir ļoti skaista. Protams, pats galvenais ir attīstīt jebkāda veida ražošanu. Viens virziens varētu būt mēbeļu ražošana, bet pie tā ir kopīgi jādarbojas, lai izstrādātu dzīvotspējīgu koncepciju, un tas nav vienas dienas darbs.
3. «Latvijas Valsts ceļi» ir valsts struktūrvienība, kas izstrādājusi savu plānu valsts ceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Mēs kā vietvaras pārstāvji sadarbībā ar novada iedzīvotājiem varam šo jautājumu risināt, regulāri atgādinot par nepieciešamību arī mūsu novada ceļiem pievērst pastiprinātu uzmanību. Sevišķi tiem, kas atrodas katastrofālā stāvoklī, kā tas bija ar ceļa posmu Bārbele–Skaistkalne.
4. Digestāts ir viens no mēslojumu veidiem, kam ir smaka. Diemžēl nav zināms, kā tas ietekmēs bārbeliešu ikdienu pēc krātuves pilnīgas apbūves, uzpildes un dabisko procesu norises. Protams, ja uzņēmējs investēs visus nepieciešamos līdzekļus, lai smakas jau uzglabāšanas procesā nenonāktu gaisā, tad problēmu nebūs. Ja nu investīcijas būs pietrūkušas, vajadzēs tās rast un, meklējot kļūdu sistēmā, labot, tad arī šī uzņēmējdarbība netiks bremzēta.
5. Katra reforma prasa laiku un līdzekļus. Mums mūsu novadā pašlaik ir pietiekami labi, lai tuvākajā laikā to neieviestu. Iespējams, tālākā nākotnē šāda nepieciešamība varētu rasties, tāpēc mums un mūsu velētājiem būtu jābūt gataviem uz visu. Protams, ja šāda vajadzība būs, pārejai būtu jānotiek lēnām un caurspīdīgi, lai iedzīvotāji neizjustu to kā apgrūtinājumu.
Zaļo un zemnieku savienība
1. Vecumnieku novadā iepriekšējos četros gados mums ir izdevies saglabāt skolu tīklu nemainīgu. Valstiski ir vēlme mazināt vidusskolu skaitu, bet mēs uzskatām – kamēr bērni izvēlas mācīties mūsu vidusskolās, nav nepieciešams to skaitu mazināt. Pašvaldībai reorganizējot vidusskolu par pamatskolu, rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar skolēnu pārvadājumiem, samaksu citām pašvaldībām, ja bērns neizvēlas mūsu izglītības iestādi, un papildu slogs sociālajam dienestam, ja skolēns neizraugās nevienu izglītības iestādi. Vidusskolu var reorganizēt par pamatskolu tikai tad, ja neizdodas nokomplektēt klases mācībām atbilstīgi valsts noteiktajiem kritērijiem.
Vienlaikus kā prioritāti izvirzām Vecumnieku vidusskolas kā novada spēcīgākās vidusskolas veidošanu, gan rūpējoties par mācību saturu, gan realizējot piebūves projektu, kas atrisinātu trūkstošo telpu jautājumu un ļautu bērniem mācīties modernā vidē.
Samazinoties skolēnu skaitam, Stelpes pamatskolu, iespējams, nāksies reorganizēt par sākumskolu, vienlaikus nodrošinot plašāku pirmsskolas pieejamību Stelpē.
2. Vecumnieku novadā uzņēmējdarbība nav ļoti aktīva, jo liela daļa izvēlas doties strādāt uz Rīgu un citiem novadiem. Uzņēmējiem mēģinot attīstīt lielākas ražotnes, saskaramies ar iedzīvotāju protestiem, kas nevēlas, lai novads tiktu attīstīts kā rūpnieciskās ražošanas teritorija. Tādēļ novadā turpināsim atbalstīt tūrisma, mājražošanas, amatniecības un mazo ražotņu attīstību, nodrošinot konsultatīvu un informatīvu atbalstu, kā arī palīdzot piesaistīt fondu finansējumu.
Uzņēmēji bieži sūdzas par slikto ceļu stāvokli, kas kavē attīstību. Tādēļ, piesaistot fondu līdzekļus un sadarbojoties ar valsts iestādēm, uzlabosim ceļu kvalitāti novadā.
Jaunajiem uzņēmējiem nodrošināsim konsultatīvo atbalstu un izstrādāsim nodokļu atlaižu sistēmu.
3. Lauku ceļu stāvoklis novadā nav apmierinošs, īpaši rudens un pavasara laikā. Lielākās problēmas ir tieši ar valsts autoceļiem, kuru uzturēšanā un labošanā pašvaldība nedrīkst iesaistīties. Līdz šim sadarbība ar valsts ceļu uzturētājiem ir bijusi nepietiekama, pārsvarā tā robežojas ar vēstuļu rakstīšanu, kurā lūgts uzlabot ceļu kvalitāti. Uz vēstulēm regulāri tiek saņemtas atbildes, ka iespēju robežās brauktuvju stāvoklis tiks uzlabots. Diemžēl finansējums ir nepietiekams un būtiska uzlabojuma nav. Pašlaik Satiksmes ministriju vada ZZS, kas rada iespējas visaugstākajā līmenī ar ministrijas pārstāvjiem pārrunāt ceļu jautājumu novadā, lai iekļautu valsts plānos Vecumnieku novadam būtisko ceļu asfaltēšanu. Saskatām, ka arī pašvaldības ceļu uzturēšanai paredzētos līdzekļus varētu izmantot racionālāk.
4. Protestējot pret krātuves būvniecību, neierobežojam digestāta izmantošanu mēslošanā un nenovēršam smaku izplatību novadā. Šajā pavasarī uzņēmējs jau pierādīja, ka ir iespējas mēslot laukus ar digestātu, neizmantojot krātuvi, bet pa tiešo vedot to no biogāzes stacijas. Digestāta izmantošana lauksaimniecības zemes mēslošanai novadā pašlaik iet plašumā, bet iedzīvotājiem digestāta smaka ir sveša, atšķirībā no kūtsmēsliem vai vircas, un rada lielākas neērtības. Lielākās smakas novadā rodas tieši mēslošanas laikā uz laukiem, nevis uzglabāšanas posmā krātuvē, jo krātuvei virspusē no digestāta veidojas cieta garoza, kas novērš smakas izplatību. Krātuve atslogo ceļus no digestāta vešanas pavasaros un rudeņos, kad ceļu stāvoklis ir vissliktākais, bet ļauj to darīt vasarā un ziemā, tādējādi mazāk kaitējot brauktuvēm. Aktīvi jāseko līdzi tam, kā digestāts tiek izmantots mēslošanā, un, ja lauksaimniekiem būs liela vēlme to lietot kā virsmēslojumu, tad būs nepieciešams izstrādāt normatīvos aktus, lai samazinātu smakas tūrisma sezonas laikā, bet atļautu digestātu izmantot kā mēslojumu, rudeņos un pavasaros iestrādājot to augsnē.
5. Joprojām valstiski ir vēlme veidot lielākus novadus, lai arī nav neviena pētījuma, kas analizētu iepriekšējo novadu reformu, izvērtētu ieguvumus un zaudējumus, lai labāk sagatavotos nākamajai reformai. Rodas izjūta, ka reforma plānota tikai reformas pēc, jo nav kritēriju, ne teritoriālu, ne iedzīvotāju skaita ziņā, ne pakalpojumu nodrošināšanas ziņā, kas ļautu precīzāk saprast, kādus novadus vēlas redzēt valsts. To pierāda arī redzētie valdības izstrādātie dažādie nākotnes modeļi, kur Vecumnieku novadam ir gan atsevišķs novada statuss, gan tas apvienots ar kaimiņu novadiem. Pašlaik novada teritorija ir optimāla, lai sekmīgi to pārvaldītu, un lielāks novads nav nepieciešams.
Sadarbība atsevišķās jomās ar Bauskas novadu jau notiek, un tas rada iespēju mūsu iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu un lētāku pakalpojumu. Plašāka sadarbības veidošana diemžēl ir apgrūtināta infrastruktūras dēļ, jo uz plānoto sadarbības teritorijas centru ceļi ir sliktā stāvoklī, un sabiedriskā transporta kustība attīstīta vāji.
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK
1. Uzskatām, ka pašreizējais izglītības iestāžu tīkls ir optimāls novadam un būtu jāsaglabā. Tas gan nebūs viegls uzdevums, jo iedzīvotāju skaits novadā rūk, attiecīgi samazinās arī skolēnu skaits, un saprotams, ka skolas bez bērniem pastāvēt nevar. Tieši tādēļ mūsu plānos atbalsts ģimenēm ir pirmā prioritāte. Pašvaldība var palīdzēt jaunajām ģimenēm gan ar padomu, gan finansiāli, piemēram, pirmā mājokļa iegādē, un pie tā arī strādāsim. Mēs varam piedāvāt ģimenēm lielisku vietu dzīvošanai, tikai jāpanāk, ka visi saimēm nepieciešamie pakalpojumi ir pieejami novadā.
Noteikti daudz plašāk jāizmanto skolu potenciāls. Piemēram, Valles vidusskola ar savu internātu noteikti var būt vieta, kas piedāvā specifiskas apmācību programmas, kuras nav pieejamas citur. Vai tas būtu piedāvājums arodizglītības jomā vai cita specifika, tas, protams, jāvērtē, bet iespēja tur ir.
Svarīgi ir tas, ka mūsu skolās strādā labi speciālisti, tie ir jāsaglabā ar visiem iespējamiem līdzekļiem.
2. Šeit ir svarīgi saprast, ka vienlaicīgi jāstrādā divos virzienos – jāatbalsta un jāpalīdz mūsu pašu novada uzņēmējiem, kuri jau strādā vai plāno veidot uzņēmējdarbību novadā, un jārūpējas par investīciju piesaisti no ārpuses.
Atbalstot vietējos uzņēmējus, pašvaldība noteikti var uzņemties vidutājas lomu starp uzņēmēju un valsts pārvaldi, palīdzēt ar dokumentācijas sakārtošanu, piemeklēt atbilstīgu atbalsta programmu, parūpēties par nepieciešamo infrastruktūru – vai nu pašiem, vai sadarbībā ar ministrijām. Visbeidzot pašvaldība var līdzēt uzņēmējiem ar jaunu noieta tirgu meklēšanu. To var darīt gan pašu spēkiem, gan koordinējot sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, «Altum» un citām atbalsta institūcijām.
Pašvaldībai ir jābūt aktīvai sadarbības iespēju un investoru meklētājai. Pašvaldības vadībai ir jābūt kompetentai novērtēt novada stiprās puses, piemeklēt atbilstīgas investīciju jomas un uzrunāt to pārstāvjus. Vecumnieku novada neizmantotais resurss ir kokapstrādes joma. Apvienojot spēkus ar Neretas un Viesītes novadu, mēs varētu piesaistīt pārstrādes rūpnīcu reģionam. Tas ir reāli paveicams.
3. Jāatceras, ka finansējumu un attīstību valsts ceļu tīklā plāno Satiksmes ministrija, un tieši ar to ir jāstrādā, lai valsts ceļi mūsu novada teritorijā tiktu attīstīti līdzi novada izaugsmei. Arī tādēļ, lai panāktu, ka no Vecumniekiem uz Misu varam nokļūt pa asfaltu.
Pašlaik Vecumnieku novada uzņēmēju biedrība ir aktualizējusi jautājumu, lai ceļam tiktu mainīta kategorija pret augstāku tādēļ, ka satiksmes intensitāte šeit ir paaugstinājusies, un kā augstākas kategorijas ceļu to varētu asfaltēt. Tas noteikti ir labs veids, kā risināt šo problēmu. No savas puses darīsim visu, lai šis ierosinājums neiestrēgtu ministrijas atvilktnē, piesaistīsim visus resursus valdībā, lai dabūtu rezultātu šajā jautājumā.
4. Iecerei būvēt šāda izmēra objektu, kurš ietekmē tik daudzu apkārtējo iedzīvotāju vidi, noteikti vajadzēja būt apspriestai daudz nopietnāk. Uzskatu, ka domes vadība saviem pienākumiem šajā gadījumā piegājusi tīri formāli un, saskaņojot šī projekta būvniecību, nav parūpējusies rast kompromisu starp iesaistīto pušu interesēm.
Pašlaik galvenais pašvaldības uzdevums šī objekta sakarā ir sekot līdzi, lai būtu ievēroti visi noteikumi, kas saistīti ar šī objekta izmantošanu. Smakas un gruntsūdeņu piesārņojuma līmeņi ir stingri reglamentēti, un ir jāorganizē to novērošanas darbs. Ja tos pārkāps, operatīvi jānodrošina atbildīgo dienestu iesaistīšanās. Noteikti jāuztur konstruktīvs dialogs ar objekta īpašnieku. Iespējams, ka kopīgi var rast risinājumu, lai novērstu ar objektu saistītu problēmu rašanos nākotnē.
5. Vecumnieku novadam jāpaliek par atsevišķu administratīvu teritoriju. Tas, ko noteikti var darīt, – varam veidot plašāku sadarbību ar kaimiņu novadiem dažādu pašvaldības funkciju efektīvākai nodrošināšanai. Noteikti ir iespēja veidot sadarbības projektus sociālās aprūpes un izglītības, uzņēmējdarbības atbalsta jomās, rezultātā mazinot izmaksas un padarot kādus no procesiem efektīvākus. Turklāt potenciālo partneru izvēlē noteikti jāskatās tālāk nekā bijušā Bauskas rajona teritorija. Mums noteikti var nākt par labu sadarbība ar Viesītes, Neretas novadu, Baldoni. Turklāt šī sadarbība tieši visefektīvākā būs tad, ja Vecumnieku novads būs patstāvīgs un varēs brīvi izlemt, kurā jomā ar kuru no partneriem būs visizdevīgāk sadarboties.
