Vēsturē 1928. gada februāris izceļas ar karstu politisko atmosfēru, proti, pašvaldību vēlēšanu aizkulisēm, kuras raisīja ne vienu vien incidentu sāncenšu starpā. Daudz tintes, daudz dubļu un lielīgas pašslavas. No citām neatpalika Bauskas pilsētas domnieku vēlēšanas.
Kopēji mērķi
Kopumā, vērojot dzīvi Latvijā pēc Pirmā pasaules kara, redzama zīmīga parādība – ar vēl nebijušu trauksmi iedzīvotāju vidū radās interese un iniciatīva par sabiedriskām lietām. Strauji grupējās cilvēki ap konkrētām, vienojošām idejām – sāka dibināties dažādas biedrības, organizācijas un savienības kopēju mērķu sasniegšanai.
Kopaina izskatījās pozitīvi, bet vērojama arī negatīva tendence – darbs sākās strauji, bet nebija pagājuši ne vairāki mēneši un reti gads vai gadi, kad sajūsma atslāba. Darba gaita kļuva lēnāka un soli pa solim tuvojās pasīvam stāvoklim. Tā bieži apstājas daudzu lielisku ideju virzība uz to piepildīšanu dzīvē.
Atšķirībā no citām sabiedriskajām organizācijām, kuras – cik ātri uzlēca, tikpat ātri norietēja – politiskās partijas centās vienot līdzīgi domājošos un pastāvēt ilgāk, jo pašvaldību vēlēšanas notika ik pēc trim gadiem, kad uzspīdēja cerības par labāku veiksmi.
Neļāva «mētāties»
Latvijas pašvaldību vēlēšanas norisinājās 1928. gada 25. un 26. februārī. Vēlēšanu dienās balsis varēja nodot no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Balsstiesību pašvaldību vēlēšanās nebija ārzemniekiem, valsts pilsoņiem, kas jaunāki par 21 gadu, un valsts pilsoņiem, kas līdz kandidātu sarakstu iesniegšanas dienai nebija nodzīvojuši kādā konkrētā apriņķa pagastā četrus mēnešus. Šāda kārtība neļāva sarakstu kandidātiem katrās vēlēšanās «mētāties» no viena pagasta vai pat apriņķa uz citu – kandidātam bija jāstartē vēlēšanās tikai tajā pagastā, kur viņš dzīvo.
Vēlēšanu zīmes un kandidātu sarakstu katrs vēlētājs saņēma mājās līdz 1928. gada 18. februārim. Kandidātu sarakstu komplekti visbiežāk tika atsūtīti namsaimniekam, lai izdalītu vēlētājiem. Otra iespēja saņemt kandidātu sarakstu komplektus bija pilsētas vai pagasta valdē darbdienās, kā arī abās vēlēšanu dienās.
Komunisti slēpjas
Bauskas pilsētas domnieku vēlēšanās kopumā piedalījās astoņi saraksti, no kuriem vērojami trīs fundamentālākie pārstāvniecības bloki – latviešu, sociāldemokrātu un strādniecības, ebreju un vāciešu. Vēlēšanās startēja 1. saraksts – apvienots sabiedrisko darbinieku, Latviešu jaunatnes savienības, Ierēdņu aroda biedrības, pilsētas zemes nomnieku, brīvo profesiju darbinieku un kalpotāju liste. 2. sarakstā bija Bauskas apvienotais ebreju bloks. 3. saraksts apvienoja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Bauskas grupas un Bauskas strādnieciskās organizācijas kandidātus. 4. saraksts bija vācu grupa, 5. saraksts – Bauskas pilsētas strādnieku un sīko amatnieku kandidāti. 6. sarakstā startēja apvienotie Bauskas namsaimnieki, amatnieki, rūpnieki, tirgotāji un ierēdņi. 7. sarakstā bija apvienoto kristīgo darba ļaužu grupa. 8. saraksts bija ebreju progresīvo strādnieku un sīkražotāju kandidātu liste.
Aiz Bauskas pilsētas strādnieku un sīko amatnieku kandidātu saraksta slēpās vietējie pagrīdes komunisti, jo komunistu partija bija aizliegta – pēc Sodu likuma tai piedēvēja apvienības/biedrības pantu, kas piekopj uz naidu musinošus, valsts drošību un mieru apdraudošus mērķus. Latvijas komunistu organizācija, lai gan aktīva, bija samērā vāja, jo tās biedrus bieži arestēja par pretvalstiskām darbībām pēc Sodu likuma 6. vai 7. nodaļas 87. – 116. panta, piespriežot aktīvistiem spaidu darbus vai arestu. Arī Bauskas pagrīdes komunisti bieži krita likumsargu nežēlastībā.
Nekulturāli un negodīgi
Uz gaidāmo pašvaldību vēlēšanu fona katra bloka pārstāvji savu reizi izcēlās ar nekulturāliem paņēmieniem vai negodīgiem līdzekļiem, bet tieši sociāldemokrāti un komunisti bija sacēluši vislielāko troksni un intrigas. Viņi nozākāja visus, kuri domāja citādi, nekautrēdamies solīja veselu pasauli labumu, lai gan līdz tam no visiem agrākiem solījumiem nebija izpildījuši nevienu.
Sociālisti, īpaši jau komunisti, nereti tika dēvēti par «spēka vīriem», kas mazgāja rokas nevainībā un «apmētāja» citu sarakstu kandidātus ar tik sulīgiem izteicieniem, kuri «smalkumā» pārspēj pat tirgus sievu vārdu krājumu. Tuvāk ar šiem izteiksmes līdzekļiem katrs varēja iepazīties viņu publiskajās sapulcēs. «Spēka vīri» skandināja slavas dziesmas pilsoņu apvienošanās idejai, bet pašu apvienošanos gribēja panākt gluži pretēji – ar citu līdzpilsoņu ķengāšanu. Savās idejās viņi uzstājās pret jaunsaimniekiem un vecsaimniekiem, jo kā vieni, tā otri bija zemes īpašnieki – mantīgā šķira. Viņi neprasīja varu pat visiem bezzemniekiem – lauku strādniekiem. Pēc sociālistu domām, pēc viņu receptes pie varas vajadzēja būt tikai progresīviem bezzemniekiem. Par progresīviem viņi uzskatīja tos nenosvērtos jaunekļus, kuri ļāvās viņu vadībai un kuriem vienmēr bija rūpējis nevis lauku darbs, bet gan saimnieka alga.
Ietekmē intrigas
Citu kandidātu sarakstu pārākumu pār komunistiem varēja vērot 1928. gada 19. februāra vakarā, kad Latviešu ekonomiskās sabiedrības zālē tika sasaukta pirmā saraksta publiskā sapulce. Ieradusies publika bija ļoti pieklājīga un inteliģenta, ne mazākais troksnis, ne starpsauciens runātāju vārdu plūdus netraucēja. Bija ieradušies arī daudzi citu sarakstu kandidāti, kuri izturējās ļoti korekti. Nekorekti bija tikai piektās listes pārstāvji, kuri bravūrīgi reklamējās, izsvaidot sapulcē no balkona savus uzsaukumus, mēģinot meklēt balsis. Tomēr viņiem, gribot labāk, sanāca tikai sliktāk – sociālisti pirmās listes kandidātus skaļi sauca par kumēdiņiem un vakara apmeklētājus – par salašņu baru.
Pilsoņu balsošanā tika ievēlēti 20 Bauskas domnieki. Vēlēšanu iznākums izvērtās par sliktu latviešu blokam un komunistiem. Latviešu bloks zaudēja vienu domnieku – no septiņiem palika seši. Tas tika skaidrots ar pašu kļūdām – latviešu bloks negribēja un neprata apvienoties personīgu nesaskaņu un intrigu dēļ.
Komunisti neieguva nevienu vietu, toties sociāldemokrāti paturēja iepriekšējās astoņas. Arī vācieši saglabāja agrākās divas vietas. Ebreji iepriekšējo triju krēslu vietā iekaroja četrus.
Sabiedrība sašķelta
Kopumā Bauskas domes valdē no 1. saraksta tika ievēlēti divi pārstāvji, no 2. saraksta – trīs, no 3. listes – astoņi, no 4. saraksta – divi domnieki. No 5. saraksta domē netika neviens kandidāts. 6. saraksts ieguva trīs vietas, 7. liste – vienu, 8. saraksts – vienu krēslu.
Vēlēšanas noritējušas bez traucējumiem un pārpratumiem. Par vēlēšanās it kā pieļautām nelikumībām miertiesā tika iesniegta sūdzība no Ceraukstes pagasta. Bauskas pilsētā pārsvaru guva sociāldemokrāti, bet Bauskas apriņķa valdes vēlēšanās vislielākais balsu skaits tika nodots par Zemnieku savienības sarakstu. No visām nodotajām balsīm 62% bija par latviešu bloku un 38% – par sociāldemokrātu sarakstiem.
Latvijas pašvaldību vēlēšanas 1928. gadā parādīja nopietnu sabiedrības sašķeltību, ko atspoguļoja daudzās sīkpartijas. Lauku pašvaldību vēlēšanās 522 valsts pagastos bija jāievēl 8293 pagastu padomju locekļi, un viņu ievēlēšanai tika iesniegti 2203 saraksti. Pēc Iekšlietu ministrijas ziņojumā sniegtās informācijas, Bauskas apriņķī ar 20 pagastiem bija jāievēl 327 pagastu padomju locekļi, bija iesniegti 88 kandidātu saraksti. Latvijas rekordiste bija Daugavpils ar 22 pagastiem, kur bija jāievēl 429 pagastu padomju locekļi un tika iesniegti 206 saraksti.
Dod dzert par brīvu
Bez februāra vēlēšanu skurbuma neizpalika vēl kādas vēlēšanas – Bauskas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības direktora ievēlēšana. 1928. gada 28. februārī Latviešu ekonomiskās sabiedrības zālē pilsētā notika Bauskas lauksaimnieku krājaizdevumu sabiedrības sapulce. Tā bija tik trokšņaina un skandaloza, kā tas Bauskā vēl nekad nebija piedzīvots. Bija ieradušies ap 200 biedru, no kuriem liela daļa bija stipri iereibuši. Viņus ne ar kādiem līdzekļiem pie kārtības dabūt nevarēja. Vienu visuzstājīgāko policija gan savāca un aizveda uz atbilstīgo vietu, tomēr ar to nebija līdzēts – trokšņošana turpinājās, un sapulci nācās slēgt. Kāds no biedriem nekārtību laikā teicis – «Kāpēc nedzert, ja ir, kas dod, un pie tam par brīvu!»
Ap direktora krēslu bija organizējusies vesela kandidātu armija. Bez labām «magaričām» – alkoholiskajiem dzērieniem ar uzkožamajiem, mielasta ar iedzeršanu par godu darījumam – šis postenis nebija iekarojams. To laikam zināja katrs kandidāts, tādēļ jau pāris nedēļas pirms sapulces tika dzerts un aģitēts uz nebēdu. Tas baušķenieku vidū izsauca lielu sašutumu un lika uzdot jautājumu – vai tiešām latviešiem sirdsapziņa ir tik niecīga un nevērtīga, ka to var pirkt un pārdot katram, kas sola vairāk?!
Veļas mazgāšana
Kad februārī saule atskārtīs, ka diezgan slinkojusi,
Un lēnām griezties sāks uz pavasara pusi,
Tad pilsētsrāte pateiks: «Nu mums valdīts gana!»,
Tad Bauskā sāksies lielā savstarpējā veļas mazgāšana.
Dažs pilsonis, kas citkārt tīri pieņemami spriež un domā,
Nu centīsies ar varu iekļūt anštendīgas vešerienes lomā.
Viens otrs, kas pats mazgājoties nekad nedomā par ziepēm
Un tamdēļ apaudzis kā mežonis ar kukaiņiem un piepēm,
Nu stāstīs, bārdu izslējis ar pilnu muti,
Ka viņam izdevies ir atrast kaimiņienes kreklā uti,
Jo katrs viens nevis par saviem krekliem domās,
Bet gan it laipni tieksies parakņāties citu veļas somās,
Lai nepaliktu nemazgāta it neviena vīle, apkakle vai trese,
Tad palienēta tiek no Jelgavas ar’ viena veca veļas mazgājamā prese,
Kas vecas lupatas ar lielu labpatiku pārkrāmē un šķir
Un Bauskā jau ar labiem panākumiem izprovēta ir,
Jo pāris Bauskas specu, kas šo parikti it labi vadīt prot,
Par labiem panākumiem drošu garantiju dod.
Bet, kad būs beigusies šī mazgāšanas lieta,
Būs dažam tulznas rokās, dažam citā vietā,
Dažs rātes namā omulīgi smaidošs stāvēs,
Turpretim dažs vēl ilgi savu samērcēto kreklu žāvēs.
Dzejas rindas par politisko atmosfēru Bauskā sacerējis nezināms autors 1928. gadā.
