Klientu kooperatīvās sabiedrības «Uzvaralauks» paju biedru kopsapulcē 27. aprīlī apstiprināja 1999. gada pārskatu.
Klientu kooperatīvās sabiedrības «Uzvaralauks» paju biedru kopsapulcē 27. aprīlī apstiprināja 1999. gada pārskatu.
Pirmo reizi sabiedrības pastāvēšanas laikā netiek izmaksātas dividendes, jo pērn strādāts ar zaudējumiem, kas ir gandrīz 8000 latu.
Dīvains laiks
«Uzvaralauks» ir saimniecība, kas ik gadu uzlabo lauksaimnieciskās ražošanas metodes. Šajā pavasarī 500 hektāru cukurbiešu apsēja piecās dienās, vasaras kviešu laukos augsne tika sagatavota ar kompaktoru. Otro gadu sējā strādāja firmas «Amazone» divas lieljaudas sējmašīnas.
It kā būtu visi nosacījumi, lai gūtu peļņu, bet tā vairs nesanāk. 1999. gadu varētu uzskatīt par izņēmumu, jo Jēkabpils cukurfabrikas maksātnespējas dēļ cukurbietes tika ieartas 299 hektāru platībā.
Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Purmalis, vērtējot pagājušo gadu, sacīja paldies vīriem, kuri strādājuši no sirds. Arī uzvarieši sajutuši, ko nozīmē sarežģīta finansu situācija. Šajā pavasarī tomēr iesēts vairāk un labāk nekā pērn.
Jārod jauns risinājums
Sabiedrības galvenās grāmatvedes Silvijas Rozenbahas vārdiem izsakoties, pravietojumi par nākotni nav cerīgi. Viņa pat atļāvās sacīt: «Secinājums ir viens – tā vairs turpmāk neizdzīvosim.» Ar to jāsaprot, ka lauksaimniecības produkcijas pašreizējā cenu politika neļauj gūt tādus ienākumus kā iepriekšējos gados. Graudu cena stabilizējusies, bet ir zemāka nekā agrāk. Par cukurbietēm šogad pārstrādes uzņēmumi maksās mazāk. Sabiedrība kredītu ņēmusi nevis attīstībai, bet parādu dzēšanai. Kaut gan, piemēram, no Liepājas cukurfabrikas nav saņemts Ls 80000, tomēr «Uzvaralauks» ir Zemgales lielāko nodokļu maksātāju vidū. S. Rozenbaha uzskata, ka jāriskē un jāpapildina ražošana ar kādu jaunu nozari, kas dotu papildu ienākumus.
Par sabiedrības attīstības modeli izteicās arī valdes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Vējš. Viņaprāt, vajadzīga reorganizācija, jāveido tāda sabiedrība, kurā noteicošais ir kapitāla daļas, nevis balsu skaits. Pašreizējā situācijā grūti piesaistīt kapitālu no malas. Urdošais noskaņojums varbūt vedinās uz risinājumu. Taču «Uzvaralauks» nav vienīgā, kas pašlaik nokļuvusi krustcelēs.
Analīze un Dievs
Reti kur tik rūpīgi strādā agronomi kā «Uzvarālauks». Vizma Valterāne 30 gadu garumā sakrājusi piezīmes par ražību, par izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Apkopojums liecina, ka raža ir mainīgs lielums. Pagājušā gada karstā un sausā vasara ietekmēja miežu sējumus, iekūla tik maz kā nekad – 11 centneru no hektāra. Dabas apstākļi nosaka augu aizsardzības līdzekļu izmaksas. Pērn vajadzēja lietot ne tikai herbicīdus pret nezālēm, bet arī insekticīdus pret augu kaitēkļiem. Katram gadam ir savas īpatnības, un lauksaimnieks no tām izbēgt nevar. Bažas rada arī šī pavasara sausums. Ne velti Māris Purmalis sacīja: «Lai Dievs būtu mūsu pusē!»
Fakti
Klientu kooperatīvajā sabiedrībā «Uzvaralauks» vidējais strādājošo skaits 1999. gadā bija 133, vidējā darba alga – Ls 159.
Bauskas, Jelgavas un Aizkraukles rajonā apsaimnieko 3700 hektāru.
Pērn ziemas kviešu ražība bija 39,5 c/ha, vasaras kviešu – 33 c/ha, tritikāles – 37,9 c/ha, cukurbiešu – 40 t/ha.
