Kurš normāls cilvēks šodien samierināsies ar teleekrānu, kas rāda melnbaltu bildi? Pat mazturīgais, kuru politiķi un žurnālisti mīlīgi iesaukuši par «mazo cilvēku», vēlas pelēcīgo ikdienu redzēt krāsaināku.
Kurš normāls cilvēks šodien samierināsies ar teleekrānu, kas rāda melnbaltu bildi? Pat mazturīgais, kuru politiķi un žurnālisti mīlīgi iesaukuši par «mazo cilvēku», vēlas pelēcīgo ikdienu redzēt krāsaināku. Tas nav daudz prasīts.
Valdības galva Andris Bērziņš publiskās sarunās tautai atgādina, ka dzīves līmenis kāpjot. Kā Daugavas ūdeņi pavasara palos. Taču šis un tas, šķiet, neatbilst premjera nosauktajiem kāpšanas standartiem. Mūsu valsti pārmērīgi apgrūtina tā pliko ļaužu daļa, kura allaž kaut ko prasa, kaut ko saņem, bet neko nedod. Daudz klapatu un ķezu dižais maznodrošināto kontingents sagādājis gan Ministru kabinetam, gan viedajam simtam Saeimā. Labklājības Požarnovs un finanšu Bērziņš labskanīgā valsts valodā ar pūlēm meklē vārdus un teikumus, kas līdzīgi validolam nomierina mazturīgo sirdis. Iedarbīgāks par solījumu terapiju pašlaik ir pensiju palielinājums par nepilniem diviem latiem. «Bet, redz, kartupeļi tapuši atkal par pusi dārgāki,» čīkst pensionārs. Kaut cik turoties pie dvašas, viņš vēl grib grozīties dzīves viducī.
Tepat, mūsu Latvijā, un citur pasaulē risinās svarīgi notikumi. Pārsvarā gan negatīvi. Ņemot tos vērā, pat pensijas gadu cilvēkam, gaidot saulrieta stundu, būtu liela maldīšanās. Un tā vidusmēra pensionārs (valdības klasifikācija) nolēmis pirkt krāsu televizoru. Uz nomaksu jeb, modernāk, līzingu, jo uzreiz pilna naudiņas summa nesanāk… Veikalu, kur piedāvā televizorus, nav mazums, izvēle liela. Taču attiecīgo preču bodēs pirkums nesanāk. Laipni un smaidīgi veikala darbinieki pensionāra krāsaino sapni padara pavisam pelēku. Ja vecums pārsniedz 65 gadus, jums jāmeklē galvotājs, kurš ar parakstu apliecinās, ka par preci tiks samaksāts arī bez jūsu līdzdalības, – saka atbildīgais darbinieks. Bez pilnvērtīga galvinieka pirkums nesanāk. Kā smejies, pircējs priekšlaikus «noliks karoti», un kurš tad maksās? Saudzīgs mājiens ir dots. Tā teikt, labāk sataupi naudiņu tai klusajai kastei, bez kuras nekādi neiztikt…
Žēloties par dzīvi un likteni gandrīz vienmēr nozīmē gausties par savas dvēseles nabadzību. Likteņa likums – kur rozes, tur ērkšķi. Nav lielāka dzīves noslēpuma par to, kā no mēsliem izaug puķes. Ja gribi būt vesels un možs, pēc iespējas vairāk raugies uz zaļu zāli, tekošu ūdeni un skaistām sievietēm. Viens grams iejūtības ietaupīs kilogramu validola. Veselība ir daudzkārt pārāka par citiem Zemes labumiem, tāpēc vesels nabags ir laimīgāks par slimu karali.
M. SUPE Saulainē
