Baušķeniecei RASAI KAUZAI vakar bija 50 gadu jubileja. Šī rudens sēņu pilnie meži Rasai esot gluži kā dāvana.
Baušķeniecei RASAI KAUZAI vakar bija 50 gadu jubileja.
Šī rudens sēņu pilnie meži Rasai esot gluži kā dāvana. «Jau pirmdienā gaidu brīvdienas, jo zinu, ka draudzenes zvanīs un aicinās mani sēņot,» teic Rasa. «Smeju – esmu par vecu, lai vakaros pastaigātos pa ielām, par jaunu, lai sēdētu uz soliņa un klačotos. Tāpēc vislabāk ir doties uz mežu vai mazdārziņu.»
Septembra siltajās dienās R. Kauza jūtas īpaši labi. «Vakaros pēc darba policijā, kur strādāju par uzskaites un statistikas grupas speciālisti, nāku pavisam lēnām un izbaudu silto atvasaru. Esmu liela siltummīle. Tikai nedaudz saules vajag, lai es būtu melna kā nēģeris,» tā Rasa.
Pavasarī, tiklīdz iestājas pirmās siltās dienas, viņa dodas uz mazdārziņu ravēt un sauļoties. «Esmu jau pieradusi, ka pēkšņi no garās zāles galvu pabāž kāds zalktēns vai ķirzaka. Tāds nu ir mans zooloģiskais mazdārziņš,» smej baušķeniece.
Atvaļinājumus Rasai patīk pavadīt pie brāļa dzimtajā pusē Mazsalacā. Ziemā viņa dodas uz teātra izrādēm, tīk arī lasīt grāmatas.
No šīs vasaras Rasai esot īpaši jaukas atmiņas. Māsīca Ogrē jūlijā rīkojusi radinieku saietu. «Sākumā negribējās braukt, ar gadiem ir grūti no mājas ārā izkustēties. Pēc tam pati priecājos, ka slinkumu pārvarēju. Jautri gāja. Māsīca katram uzdāvināja izveidotu dzimtas koku,» atmiņās dalās Rasa. «Savukārt pati uz Kantrifestivālu uzaicināju vairākas klases biedres, pļāpājām, dejojām.»
Jautāta par visai reto vārdu, jubilāre stāsta: «To man māmiņa izdomāja. Gaidot mani, lasīja grāmatu, kur bija kāda varone vārdā Rasa. Tik ļoti tas iepaticies, ka daudz nedomājusi. Manai māsai arī interesants vārds – Sarma. Tikai pēc gadiem sapratu, cik labi, ka man ir tik rets vārds.»
Rasas dēls Mareks pašlaik strādā Rīgā, apsardzes firmā. Prokurore Evija Daugule jubilāri raksturo kā prasīgu, precīzu un stingru. Gunta Drunka ievērojusi, ka Rasa ir rosīga, viņai piemīt liels optimisms, prot par sevi pasmieties.
