Eiropas Komisijas ekspertu grupa sākusi izstrādāt vienotu ES klasifikācijas sistēmu videi draudzīgām investīcijām, lai paskaidrotu, kas ir «zaļš» un kas nav. Tas nepieciešams, lai jebkurš indivīds vai banka, kas vēlas investēt videi draudzīgos projektos, varētu tos identificēt, kā arī izvairīties no zaļmaldināšanas.
Viss ir ļoti pamatoti un pareizi lēmējvaru gaiteņos Latvijā, Eiropā un pasaulē. Taču vides un dabas saudzēšana nesākas tur, augšā. Tā sākas manā un tavā dārzā, vairāku kaimiņu kopīgajā grāvmalā, kur robežas ir tik nosacītas. Gājputni mēdz atgriezties agri, jo arī Latvijas klimatu ietekmē globālas pārmaiņas. Mēs gaidām baltus Ziemassvētkus, bet aiz loga, visticamāk, būs tumsa un migla. Uz pavasara pusi, jau februārī, dabas vērotāji ziņo par pirmajiem cīruļiem un ķīvītēm. Ja putnu balsīs ieklausās šajā laikā un ja tajās ieklausās ar sirdi, tur dzirdams tik daudz neizmērojama prieka par esību. Vēl nav sākušies intensīvie lauku apstrādes darbi, vēl viss ir neuzrušināts, nekultivēts, neapsmidzināts. Un tad iestājas īstais, lauksaimnieciskās lielražošanas pavasaris, ko, pieļauju, bieži pavada apziņa, ka «visu pasauli mēs pabarosim».
Protams, mēs nevaram iet atpakaļ uz laiku, kad zāli pļāva ar izkaptīm un sienu krāva zārdos. Bet jaunākie meklējumi augsnes apstrādes tehnoloģijās, bezaršanā vai mikroorganismu izpētē un pielietošanā lauksaimniecībā tomēr liecina, ka ir sasniegts kāds kritisks punkts mūsu nepārtrauktajā, iedomātajā progresā un nu ir jāapstājas un jāizvērtē perspektīvas.
Daudzi varbūt pieminēs un atzīmēs gaismas svētkus – Lūcijas dienu. Daudzi varbūt teiks, kam mums tas, svešais? Bet vēl svarīgāk ir, lai gaisma, uz kuru tiecamies, būtu patiesa un kalpotu mūsu prātam un sirdij. Lai mēs varētu atšķirt patieso no mānīgām un acumirklīgām maldugunīm, arī domās par to, kas ir patiesi «zaļš».
