Pilsētas Domes tehniskā komisija akceptējusi Mēmeles hidroelektrostacijas projektu.
Pilsētas Domes tehniskā komisija akceptējusi Mēmeles hidroelektrostacijas (HES) projektu. HES atradīsies netālu no Bauskas pilskalna. To apņēmusies būvēt SIA «Ekohidrobauss». Gribētu izteikt noraidošu attieksmi to Bauskas rajona iedzīvotāju vārdā, kurus reāli skars šī būve.
Uzceļot HES aizsprostu, tiks pārtraukta zivju migrācija. Upi aizdambēt paredzēts jau Lielupes ietekā, tāpēc Mēmelē vimbu skaits ievērojami samazināsies. Arī nēģu, brekšu, ālantu un citu zivju migrācija nenotiks. Vimbu nārsta migrācija Mēmelē vērojama tālu augštecē – Kurmenē –, turklāt puse Mēmeles vēl pirms Skaistkalnes pieder Lietuvai, kur vimbas ir aizsargājama suga.
Maldīgs ir priekšstats, ka līdz ar Mēmeles nosprostošanu vairāk zivju būs Misā un Lielupē. Mēmeles vimbas un citas zivis neuzturēsies svešā vietā. Pāris gadu būs vērojama liela migrējošo zivju koncentrācija aizsprosta apkārtnē. Tikai pašapmānam paredzēts tāds objekts kā zivju ceļš. Neviens nevar pierādīt, ka tas reāli funkcionēs. Cilvēka priekšstati par zivju apzinātu spēju pārvarēt šķēršļus ir krietni pārspīlēti. Droši var apgalvot, ka pavasaros vimbu, līdz ar to arī makšķernieku kļūs arvien mazāk.
Dubulttarifu, ko pēc likuma saņems mazās elektrostacijas īpašnieks par elektroenerģijas ražošanu, patiesībā apmaksās visi elektroenerģijas patērētāji. Tātad – arī makšķernieki tagad varēs vērt maku plašāk un kārt vimbu makšķerkātu dziļi pažobelē.
Izteikti pieņēmumi, ka uzpludinātā ūdenskrātuve pievilinās peldēt vai laivot gribētājus, taču viņus sagaidīs vilšanās. Tekošas ūdenskrātuves aiztur ievērojamu piesārņojumu. Lēni plūstošā ūdenī, kas ierobežots ar dambi, izgulsnējas dabiskie un mākslīgie nosēdumi. Tie bojājas un pasliktina ūdens kvalitāti. Arī turpmāk upē nonāks sadzīves drazas, piesārņoti komunālie un nokrišņu notekūdeņi. Pašlaik vēl ir iespējams novākt upei «dāvātos labumus», visu appludinot, līdzēt nevarēs.
Ūdenskrātuves uzpludinājums pacels gruntsūdeņu līmeni upei piegulošā pilsētas teritorijā. Pēc dambja uzbūvēšanas ne vienam vien Bauskas iedzīvotājam ūdens sūknēšana no pagrabtelpām var kļūt ikdienišķa nodarbe. Dolomīta grunts, uz kā būvēta Bauska, ir ļoti ūdens caurlaidīga. Ūdens līmeņa celšanās dēļ radīsies nepieciešamība pārbūvēt daudz pazemes komunikāciju – komunālo kanalizāciju, drenāžu, arī jaunuzbūvētās notekūdeņu sūkņu stacijas pievadus, visu Mēmeles labā krasta kanalizācijas kolektoru kilometra garumā un sūkņu staciju. Codes pagasta Kaudzīšu māju iedzīvotājiem, kuriem piebraucamais ceļš nonāks zem ūdens, satiksmei ar ārpasauli vienīgais līdzeklis būs laivas.
Jaunuzbūvētais HES dambis «izcūkos» gadu simtos dabas veidotu Mēmeles straujupes tecējumu caur Bausku. Manuprāt, HES dambis, uzpludinājums un bezūdens upes gultne aiz dambja (jo lielāko caurteces daļu novirzīs caur darba kanālu) Bauskas ainavai būs zaudējums salīdzinājumā ar upes dabisko tecējumu. Vēl jārēķinās ar ūdens līmeņa svārstībām HES darbības laikā, kas izpaudīsies kā melna līnija ūdens līmeņa zonā. Ieskicētās ainavas «krāšņums» atbaidīs gan vietējos ļaudis, gan viesus.
Tomēr ceru, ka Bauskas pilsētas domnieki, kuri pārstāv iedzīvotāju intereses, vēl izvērtēs reālos ieguvumus, aptvers patiesos zaudējumus un neļaus izpostīt dabas dotas vērtības.
V. GABRĀNS,
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas ūdens ekosistēmu inspektors
