Iecavas vidusskolas 11.a klases skolniecei MARIKAI BUŅĶEI šī diena, 5. janvāris, ir īpaša – viņa kļūst pilngadīga.
Iecavas vidusskolas 11.a klases skolniecei MARIKAI BUŅĶEI šī diena, 5. janvāris, ir īpaša – viņa kļūst pilngadīga.
“Ceru, ka šogad spēšu izpildīt sev solīto – neņemt visu tik traki pie sirds un atrast laiku tiem, ar kuriem vēlos būt kopā. Centīšos iegūt autovadītājas tiesības un atradīšu, kur vasaras brīvlaikā strādāt.
Pašlaik man ir svarīga izglītība un tuvāko mērķu piepildīšana. Nākotnē vēlos izveidot savu reklāmas aģentūru. Par svarīgāko uzskatu savu saticīgo, mīlošo un izpalīdzīgo ģimeni un tuvākos cilvēciņus, kuri man patiesi rūp.
Mani interesē alternatīvā mūzika un māksla. Patīk jauki pavadīt laiku – doties pastaigās, stundām ilgi sarunājoties, klausīties mīļā gaisotnē izpildītu mūziku un izklaidēties privātās ballītēs. Patiesībā viss atkarīgs no apkārtējiem. Ir cilvēki, kuru radīta gaisotne pat ikdienišķas lietas prot padarīt par īpašām.
Lepojos ar to, ka esmu mazliet citādāka. Labprātāk eju makšķerēt nekā uz modes skati, labāk spēlēju futbolu nekā lasu par Parisas Hiltones jauno draugu.
Man ir bijušas dažādas iesaukas – mežonēns, puķu bērns, pavasaris, trakā, blondīne un citas. Puķu bērns tāpēc, ka mēdzu vilkt puķainus kreklus, raibas krelles, reizēm esmu hiperaktīva. Vispār mani var saukt par dzīves baudītāju. Mans puisis mani dēvē par Mareku, jo esmu ne tikai viņa meitene, bet arī draugs. Taču man ir arī kāda vājā vieta – uzticos cilvēkiem vairāk, nekā būtu nepieciešams.
Diena, kurā patīkami atgriezties domās, bija novembra sākumā, kad uzsniga pirmais sniegs. Klīdu pa Iecavas ielām un ķēru pārslas. Taisīju no sniega eņģeļus un baudīju to skaistumu, kas pasaulē tomēr vēl atrodams.
