Drošsirdīgo divus gadus veco žurciņu Tilli nespēj nobiedēt ne suns, ne kāmji.
Drošsirdīgo divus gadus veco žurciņu Tilli nespēj nobiedēt ne suns, ne kāmji.
Tille ir mudīga ēdienu medniece. Kustonīte prot veikli nočiept kādu konfekti vai pat lielu, smagu šokolādes tāfelīti. Astaine klusām pielavās, paņem tāfelīti zobos un atspērusies to velk uz sava būrīša pusi. Satraukums gan tad ir liels, jo jāuzmanās, lai to kāds pa ceļam nesatiek un neatņem kārumu. Tādēļ šo darbiņu žurciņa veic varen naski.
Kustonītei ļoti patīk sēdēt uz pleca un grauzt ko garšīgu. Esot uz saimnieces baušķenieces Gintas Sirmanes pleca, Tille ir nekaunīgi izrāvusi viņai no rokām maizes šķēli. Kad Ginta ēd, viņa jau zina, ka jāuzmanās no nekaunīgās garastes, kurai ļoti garšo desa. Ja ģimenes mīlule jūt ķirbju smaržu, tā sarosās, jo zina, ka tajos ir gardas sēklas.
Sagrauž maisiņus
Žurciņai gribas citus komandēt un parādīt īsto raksturu, ja kaut kas nav pa prātam. Tillei nepatika, ka mājas iemītnieks kāmītis par daudz uzkundzējās un saņēma lielu saimnieces mīlestību. Tādēļ garaste ar kāmīti sāka kauties. No augumā lielākiem kustoņiem Tille arī nebaidās. Mājas iemītniecei – sunītei Tipai – viņa bieži uzbrūk un ar asajiem zobiņiem paplūkā austiņas vai kāju. Pēc tam suņuks žēli smilkst un netuvojas garastainai mājas iemītniecei. Par to Tilli varētu sodīt, taču citas blēņas viņa pastrādā reti. Ir bijuši gadījumi, kad caur būra restītēm ģimenes mīlule ievelk jakas piedurkni, bikses staru vai kādu maisiņu un sagrauž.
Nepatīk uzbāzīgs vējš
Visvairāk Tillei gribas, lai Ginta viņu izlaiž no būra. Ja vien žurkām būtu nauda, Tille nopirktu lielu dāvanu Gintai par brīnišķīgo iespēju skraidīt ārpus būra. Kad kustonīte tiek uz grīdas, tā izložņā visas šķirbas. Ja gadās aizlīst aiz skapja, tad tumšā vienatne Tillei liekas tik jauka, ka negribas ne ārā līst. Žurciņai pastaigu laikā ļoti nepatīk vējš. Tad viņa cenšas Gintai pa kāju uzrāpties uz pleca, kas viņai bez mazākās palīdzības ļoti veikli izdodas.
Tillei dažreiz ir brīnišķīga iespēja nakti pārlaist nevis savā būrītī, bet gan čučēt blakus Gintai. Žurciņa tad pārtop par tik talantīgu aktrisi, ka prieks. Sākumā tā tēlo nogurušu, miegainu žurciņu, liekot saprast, ka gribas vien snaust. To viņa dara apzināti, lai Ginta ātrāk ietu gulēt un Tille varētu sākt naktsdzīvi. To brīdi, kad Gintai ir visciešākais miegs, žurciņa lieliski jūt. Tad garastīte sāk uzdarboties. Reiz Tille vēlējās uzzināt, cik mīkstas ir salvetes, un drusku tās pagrauza. Draiskule ierāpās arī puķu podā un pa visu galdu izkašāja zemi. Kad no rīta Ginta pamodās, viņa bija pārsteigta, ka tāds mazs žurkulēns spēj tik daudz nedarbu pastrādāt.
