Jorkšīras terjera sugas sunīte Fidži priecājas par katru sprādzīti un gumiju, tās viņai droši var dāvināt.
Jorkšīras terjera sugas sunīte Fidži priecājas par katru sprādzīti un gumiju, tās viņai droši var dāvināt.
Ar mazajiem zobiņiem
Vanda Vēvere dzīvo Vecumnieku pagasta Misā. Sunīti viņa sagādāja savai mammai. Mazā, jaukā Fidži bija ļoti lepna, ka tieši viņu izvēlas par lielo dāvanu, tāpēc jaunajā mājvietā nemaz neskuma.
Fidži nevar iedomāties, ka viņu varētu atstāt mājās. Katru dienu viņa tipina līdzi saimniecei Sandrai uz darbu Misas tautas namā. Tur viņa vienmēr atrod izklaidi. Kādu dienu pamanīja pelēku, garu vadu, ko laikam noturēja par kādas milzu žurkas asti. Fidži vēlējās pārliecināties, vai viņa spēj rīkoties kā medību suns, tāpēc pielavījās un ar mazajiem zobeļiem, krakskraks, to pārgrauza. Tad ierunājās saimniece, ka datora ekrāns satumsis. Te nu bija medības, noskuma Fidži.
Kļūst pārdroša
Mazā kustone jebkurā laikā ir gatava rotaļāties. Patīk, ja mīksto rotaļlietu kāds viņai met. Tad sunīte klusi un viegli kā zaķēns lec tai pakaļ. Fidži ir sabiedrisks suņuks, pie saimnieces darbā pieradusi satikt daudzus un dažādus cilvēkus. Nezin kāpēc viņai nepatīk mazi puišeļi. Tos ieraugot, kustonīte uzreiz parāda, cik viņai ir skaļa balss, liekot saprast, ka ir daiļa un bezbailīga.
Būdama augumā pavisam maziņa, Fidži nebaidās arī no lieliem suņiem. Īpaši pārdroša viņa kļūst, ja redz, ka suns ir piesiets, saprotot, ka var apriet un plosīties, cik sirds to liek, jo pretinieks tāpat netiks klāt.
Reiz smukulīte viesojās pie liela buldoga. Fidži izdomāja suni pamocīt. Viņa lēkāja pa buldogu, kāpa virsū, bet lielais brālis palika vienaldzīgs. Pēc tādas rotaļas Fidži pie sevis nodomāja: “Ko viņš man var padarīt, tas nekas, ka es piedzimstot svēru tikai 110 gramu.”
Jādodas uz frizētavu
Jorkšīras terjeriem raksturīgi, ka viņiem nav pavilnas, spalvas izaug ātri, ir kā mati. Tādēļ tie jāfrizē un arī jāpucē ar bantītēm, dažas jau ir viņas īpašumā. Arī Fidži dienas kārtībā pienāks laiks doties pie suņu meistara. “Tas tik būs interesanti, kad pēc frizēšanās atbraukšu mājās un mans mājas draugs kaķis Maksis Maksimilians mani nepazīs vai pat nobīsies,” spriež dzīvespriecīgā draiskule.
Runcim jau kādu laiciņu ēšanas vieta ir mainīta, citādi viņš būtu badā. Fidži bieži mēdza nogaršot arī kaķa barību. Un cik greizsirdīga Fidži kļūst, ja pamana, ka saimniecei klēpī ierāpies kaķis! Tad viņa arī tur grib tikt. Lai iegūtu lielāku uzmanību un mīlestību no mājiniekiem, viņa staigā tiem pakaļ. Vēl labāk, ja kāds pacienā ar kādu našķi, kā Fidži dēvē augļus un dārzeņus.
Mājas mīlule pagaidām nav domājusi, ko darīs, kad nebūs aveņu, zemeņu un būs jāiztiek ar rīvētiem burkāniem.
