Šodien, 18. oktobrī, īslīcietis AIVARS URTĀNS svin 45 gadu jubileju.
Šodien, 18. oktobrī, īslīcietis AIVARS URTĀNS svin 45 gadu jubileju.
Aivars ir pateicīgs savai sievai Aijai: «Viņa vienmēr man jubilejā palīdz pagatavot kaut ko gardu, ar ko pacienāt darba kolēģus.» Abi Urtāni strādā vienā darbavietā «Lattelekom», kur Aivars ir vecākais kabeļu montieris. Tas esot patīkami, ka viens otram varot taujāt pēc padoma. Darbs abus vēl ciešāk vienojot.
Svētku vakarā, kā ierasts, no Rīgas atbrauks abi dēli – Armands un Normunds. Viņi nākotni nolēmuši saistīt ar datoriem, abi studē Latvijas Universitātē. Vecākiem prieks, ka puiši ir centīgi un patstāvīgi, vecākais dēls par labām sekmēm pārcelts budžeta grupā.
Aivars ar dzīvesbiedri pēc dažiem gadiem svinēs sudrabkāzas. «Apbrīnoju savu sievu, kā viņa spēj būt tik darbīga. Vakarā pēc darba vēl dodas uz līnijdejām, un pat pēc tam viņai pietiek spēka mani iepriecināt un izcept gardu picu vai kādu citu našķi. Lai gan esam dzimuši pilnīgi pretējās horoskopa zīmēs – Svari un Mežāzis –, kopīgu valodu protu atrast. Gadās, ka sieva man «iedzeļ», bet par to neapvainojos,» saka jubilārs.
Par savu sliktāko īpašību Aivars uzskata neizlēmību. «Drošs paliek drošs, labāk kārtīgi noprasu, kā man jādara.» Taču remontdarbi ir joma, kur Aivars pats zina, kā izdosies labāk un skaistāk. Pēc profesijas būdams galdnieks, pirms daudziem gadiem Aivars virtuvi izveidojis koka apdarē, sienas rotā paša taisīti skapīši. Tagad sievas vecākiem viņš ceļ jauku koka pirtiņu.
Šīsdienas jubilāram ļoti patīkot rušināties dārzā, tur rosoties viņš pavadījis visu atvaļinājumu. Zemes smaržu patīkot izbaudīt, tieši lēni strādājot.
Aivaram nekas neesot pretī, ja ir sievai jāpalīdz konservēt labumus ziemai. «Atceros, ka reiz Aija bija aizbraukusi ekskursijā. Nācās vien sagodīt lielo gurķu ražu un visus samarinēt. Darīju, kā rakstīts pavārgrāmatā, bet nezin kāpēc gurķiem nogriezu galus. Taču tas nekaitēja, tie sanāca ļoti gardi un kraukšķīgi.»
Pret citiem Aivaram patīkot būt familiāram. Darba gaitās nākoties sastapt dažādus cilvēkus. Viņš ievērojis, ka vislabāk ar visiem varot saprasties, aprunājoties par vienkāršām ikdienas lietām.
