Sveikt Skaistkalnes vidusskolu dzimšanas dienā sestdien, 20. maijā, bija ieradušies mācību iestādes absolventi, skolēni, pedagogi un arī oficiālas amatpersonas.
Sveikt Skaistkalnes vidusskolu dzimšanas dienā sestdien, 20. maijā, bija ieradušies mācību iestādes absolventi, skolēni, pedagogi un arī oficiālas amatpersonas – rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Jānis Kārkliņš un Skaistkalnes pagasta padomes izpilddirektors Agris Strēlis.
Bijušajai barona Korfa medību pilij, kurā gandrīz 80 gadu atrodas skola, šogad aprit jau 140. jubileja. Ievērojamam skaitlim par godu salidojumā satikās visi tie, kuri «gaismas pili» Mēmeles krastā kādreiz dēvējuši un vēl tagad sauc par savu.
Savs karogs
«Šis gads Skaistkalnes vidusskolai zīmīgs arī ar to, ka mācību iestāde ieguvusi savu karogu,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Lolita Grīnberga, vidusskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā. Tā dizaina veidošanā, konsultējoties ar novadpētniecības speciālistu Pēteri Lukaševiču, piedalījušies pedagogi, projektu nedēļā savus ieteikumus izteikuši skolēni, īpašs ieguldījums 12. klases audzēknei Zintai Rižei. Karogs darināts Bauskas salonā «Novads». To svinīgā ceremonijā Skaistkalnes katoļu baznīcā rīta pusē iesvētīja Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas prāvests, šīs vidusskolas absolvents Andrejs Trapočka. Vēlāk Skaistkalnes kapos notika īss piemiņas brīdis mūžībā aizgājušajiem pedagogiem un skolēniem.
Plaša ekspozīcija bija iekārtota vidusskolas kamīna un baltajā zālē. Interesenti varēja aplūkot tēlotājmākslas un mājturības stundās tapušus audzēkņu darbus, kā arī Z. Rižes autorizstādi – projektu «Roka». Īpašā albumā vidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Gunta Romanovska apkopojusi visas publikācijas, kurās pieminēta Skaistkalnes vidusskola. Kāpņu telpā absolventi varēja kavēties atmiņās, lūkojot vidusskolas visu izlaidumu fotouzņēmumus.
Taisnā ceļā no Vācijas
Vislielākā rosība vidusskolas apkārtnē sākās vakarpusē. Lai gan līņāja sīks lietutiņš, koncerts brīvdabas estrādē netika atcelts un visas solu rindas bija pilnas ar skatītājiem. Un neba velti, jo uz savas pils lielo jubileju bija ieradies pats barons Korfs (vēstures un vācu valodas skolotājs Ingus Pavinkšnis). Taisnā ceļā no Vācijas zirga vilkti goda rati, no kalna braucot, bīstami slīpi sasvērušies, skatītāju ovāciju pavadīti, apstājās tieši pie estrādes. Augstajam viesim 18. gadsimtam atbilstošā «ekipējumā» (blondā parūkā un Saljēri stila apģērbā, kas nomāts no Nacionālā teātra) nebija nekādu pretenziju uzņemties sarīkojuma vadīšanu. Ar vāciešiem raksturīgu eleganci un šarmu, kā arī interesantu vāciski latvisku akcentu viņš lieliski iejutās savā lomā un dzirkstīja ar asprātībām.
Neticami ātri iet laiks
Sarīkojuma programmas daudzveidība (scenāriju izstrādājušas skolotājas Lolita Grīnberga, Ineta Skustā, Sarmīte Zariņa un Ērika Sļipecka) pierādīja, ka ārpusstundu dzīve vidusskolā ir piesātināta. Koncertā tika sniegti priekšnesumi gandrīz visās pašdarbības jomās – spēlēja vidusskolas pūtēju orķestris «Rūči», dziedāja meiteņu ansamblis, 5. – 9. klašu koris, uzstājās arī tautisko deju kolektīvs un sporta dejotāju izlase. Jauno mākslinieku aizrautība nenoplaka ne mirkli, kaut lietus visus bija izmērcējis gluži slapjus. Aplausos izskanēja gandarījums par saturīgo koncertu un pateicība par izturību. Vakars turpinājās savās vecajās klasēs kopā ar audzinātājiem – atmiņās, arī jauneklīgi draiskās sarunās par aizgājušo, par tagadni un nākotni.
«Neticami, ka tik ātri paskrien laiks,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja 1976. gada izlaiduma absolventes Laima Indriķe un Brigita Igaune. «Liels prieks par satikšanās mirkļiem. Raisoties sarunām, šķiet – gadi pa vidu nav bijuši, jo atmiņas par skolā pavadīto laiku ir tik dzīvas, it kā viss būtu noticis vakar vai aizvakar. Arī pret klases audzinātāju Līviju Adakovsku, skolā atkal esot, saglabājusies tā pati pietāte un cieņa.» 1994. gada absolventei, baušķeniecei Sandijai Ātrenai, skolā uzkavējoties, bijušas divējādas izjūtas. «Viss šeit šķiet tik pazīstams un vienlaikus arī svešs. Brīžiem pieķeru sevi pie domas, ka mazliet pietrūkst Skaistkalnes, tās bezrūpības, ko sniedz vidusskolas gadi. Īpaši saviļņojošs atmiņā palicis pēdējais zvans, kad kopā ar klases biedriem sēdējām Mēmeles krastā un domājām par nākotni.»
Aivara Krūmiņa spēlētajā ballē pagasta tautas namā jautrība esot situsi augstu vilni, līdz pulksten trijos… pazudusi elektrība. Taču tas nav mazinājis «asumu», un izturīgākie ballējušies līdz pirmajiem gaiļiem turpat klasēs.
Bukletiņā, kas izveidots speciāli šim salidojumam un ko izsniedza katram viesim, ir šādi O. Lisovskas vārdi: «Mēs atgriežamies, /Mēs pārnākam, /Kā stārķi nāk mājās, /Atpakaļ pa to pašu ceļu, /Pa kuru projām gājām.» Satiksimies atkal pēc pieciem gadiem – turpat, Mēmeles krastā, pie skolas!
INESE GOBIŅA,
1994. gada absolvente
