Nesagaidījis tiesas spriedumu, 15. maija rītā kamerā pakārās pēc trim likumpantiem apsūdzētais, 20 gadu vecais, Nikolajs Korsakovs.
Nesagaidījis tiesas spriedumu, 15. maija rītā kamerā pakārās pēc trim likumpantiem apsūdzētais, 20 gadu vecais, Nikolajs Korsakovs.
Četri apjomīgi krimināllietas sējumi liecināja par rūdītu noziedznieku, taču uz apsūdzēto sola vēl nesen sēdēja nelaimīgs un izstīdzējis jaunietis pusaudža izskatā. Izmeklēšanas gaitā gandrīz visos inkriminētajos noziegumos viņš bija godprātīgi atzinies, tā ievērojami atvieglojot izmeklētāju darbu. Viņa noziegumi pret likumu izpaudās nelikumīgā robežas pāriešanā, svešas mantas izlaupīšanā lielos apmēros un nelikumīgā ieroča nēsāšanā.
Vecāki izlemj dēla likteni
Nikolajs kopā ar diviem brāļiem auga normālā ģimenē, labi mācījās, bija pieklājīgs un labsirdīgs. Taču vecāki 90. gadu sākumā tēva mantojuma dēļ nolēma pārcelties uz dzīvi Krievijā. Arī bērniem nācās atstāt savu dzimteni, kur palika viss, ar ko saistījās bērnība. Vecākais dēls Nikolajs jaunajā vidē nevarēja iedzīvoties un devās atpakaļ uz Latviju, nelikumīgi pāriedams robežu. Zinādams, ka valstī atrodas nelikumīgi, pusaudzis mēģināja izdzīvot uz savu roku, tika aizturēts un sodīts par zagšanas mēģinājumu. Pēc tam 1996. gadā tika izraidīts no valsts. Krievijā viņš bija spiests pieņemt šīs valsts pilsonību un līdz ar to tika iesaukts Krievijas armijā.
Izstumts no sabiedrības
Būdams atpalicis fiziskajā attīstībā, Nikolajs izbaudīja pazemojumus pēc iesaukšanas armijā. Zvērestu nenodevis, viņš no dienesta aizbēga, lai atkal meklētu patvērumu sev ierastajā vidē Latvijā. Viņš atkal pārgāja robežu, līdz tam un arī pēc tam uzturu gādājot nelikumīgā ceļā. Kā vajāts zvērs Nikolajs klīda pa mežiem, baidoties no varas pārstāvjiem gan Krievijā, kur bija izsludināta viņa meklēšana, gan Latvijā. Otrreiz pārejot robežu, viņam pievienojās vēl divi pusaudži. Tagad Nikolajam kā vecākajam vajadzēja gādāt par visas trijotnes izdzīvošanu, kura atrašanos mūsu valstī iezīmēja ar vairākiem desmitiem zādzību. Kādā mājā Krievijā Korsakovam bija laimējies laupījumā iegūt medību ieroci, kas gan, par laimi, Latvijā netika pielietots. Ar zagtiem velosipēdiem un laivu šie jaunieši pagājušajā vasarā netraucēti šķērsoja gandrīz visu valsti, nakšņodami brīvā dabā. Viņi izdarīja arvien jaunus noziegumus, lai iegūtu sev apģērbu, pārtikas produktus un alkoholu, bez kura nevarēja iztikt Nikolaja kompanjoni.
Krievija pieprasa Korsakova izdošanu
Iestājoties aukstākam laikam, trijotne atgriezās Krievijā, taču uz vecāku mājām Nikolajs neuzdrošinājās iet, jo tika meklēts gan par dezertēšanu no armijas, gan izdarītajām zādzībām. Viņš atkal nāca pāri robežai, kur beidzot tika aizturēts un, būdams laimīgs, ka ticis mājvietā, kaut arī tas bija iepriekšizmeklēšanas cietums, atzinās visos noziegumos.
Uzzinājuši par Nikolaja Korsakova arestu, Krievijas varas pārstāvji pieprasīja viņa izdošanu, taču pārāk daudz «grēka darbu» Nikolajs bija pastrādājis Latvijā, tādēļ vispirms stājās mūsu rajona Tiesas priekšā.
Korsakova mātes māsa, kura dzīvo mūsu rajonā, Nikolaja izpostītajā dzīvē vainoja viņa vecākus, kuri nelielas mājas dēļ padarīja nelaimīgus savus bērnus un patiesībā zaudēja vecāko dēlu.
Kamerā bija divi, palika viens
Ar taisnīga soda neizbēgamību Nikolajs tiesas zālē izskatījās samierinājies, atvainojās tiesai un lūdza piedošanu cietušajiem. Taču liktenīgas nejaušības dēļ pie viņa kamerā tika ievietots nesen sodītais Raimonds Gasiņš, kurš jau bija paspējis izdarīt jaunu likumpārkāpumu. Kas abu ieslodzīto starpā notika, nav zināms, taču ir skaidrs, ka Gasiņš neko nedarīja, lai glābtu Nikolaja dzīvību, kaut arī bija spējīgs to darīt. Visticamāk, ka Gasiņa naids pret tiem, kas uzdrošinājās ierobežot viņa brīvību, palīdzēja kameras biedram pieņemt izšķirīgo lēmumu, kura izpildē Gasiņš mierīgi noraudzījās. Viņš arī neaizmirsa nodrošināt sev «alibi» vēstulē, kuru pirms nāves uzrakstīja Korsakovs – sak’, lūdzu Gasiņu manā nāvē nevainot. Nikolajs Korsakovs pats sev sprieda tiesu. Taču – vai Gasiņam turpmāk būs viegli sadzīvot ar sirdsapziņu?
