Par noziegumu, ko 1999. gada janvārī izdarīja Valles pagasta (Aizkraukles rajons) iedzīvotājs Jānis Mičulis Tiesa tikai š. g. 17. janvārī viņam varēja nolasīt notiesājošo spriedumu.
Par noziegumu, ko 1999. gada janvārī izdarīja Valles pagasta (Aizkraukles rajons) iedzīvotājs Jānis Mičulis Tiesa tikai š. g. 17. janvārī viņam varēja nolasīt notiesājošo spriedumu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 161. panta 1. daļas par neatļautu koku ciršanu svešā mežā. Arī šī lieta, kā daudzas citas, tika mākslīgi novilcināta un izskatīta tikai piektajā reizē.
Blēži tiek pie līguma
Rīgā mežizstrādes darbu firmā «Arteks» 1998. gada decembrī par cirsmu ekspertu iekārtojās vallietis J. Mičulis. It kā firmas uzdevumā viņš jau nākošā gada janvārī devās uz Bārbeli. Te firmas menedžeris H. Bikovskis bija apzinājis pārdodamu meža gabalu D. Feldmanes īpašumos, par kuru varēja labi nopelnīt. Abi firmas «Arteks» darboņi izstaigāja D. Feldmanes mantoto «Nerātņu» meža gabalu un kļuva pavisam apmierināti – saimniece neizskatījās kompetenta meža izstrādes jautājumos, bet gribēja tikt pie vieglas naudas. To viņa arī saņēma. Jau pēc pirkšanaspārdošanas līguma noslēgšanas saimniece no meža izstrādes speciālistiem saņēma Ls 2000.
Tādam sīkumam, ka līgumā nebija firmas nosaukuma, viņa nepievērsa uzmanību. Kā pircējs tika uzrādīts H. Bikovskis, bet kā labākais speciālists meža izstrādes jautājumos J. Mičulis, kurš arī vadīja meža ciršanas darbus. Tā kā vienošanās bija par divām cirsmām – kailcirti un meža kopšanas cirti –, mežsargs Dombrovskis, labi pazīdams mežu, «Arteka» darboņiem ierādīja abas cirsmas, kā arī noteica robežu ar valsts mežu.
Zaļais zelts – izdevīga prece
Meža izciršanas darbi J. Mičuļa vadībā tika uzsākti nekavējoties abās cirsmās vienlaicīgi. Lai ātrāk paveiktu iecerēto, J. Mičulis nolīga pietiekoši daudz mežstrādnieku, ar kuriem pats personīgi slēdza darba līgumus. Lai kaut kas «nenoietu greizi» paredzētās peļņas gaidās, J. Mičulis pat neiedrošinājās atstāt cirsmu un nakšņoja uz vietas savā automašīnā BMW. Viņu savukārt uzmanīja H. Bikovskis, uz cirsmu atbraukdams vairākas reizes nedēļā un kontrolēdams koku izvešanu. Tai tika izmantotas firmas «Arteks» pavadzīmes, ko H. Bikovskis regulāri piegādāja savam sabiedrotajam. Viens otrs mežstrādnieks, juzdams ko nelabu, no darba aizgāja bez maksas, lai netiktu iepīts nepatikšanās.
Baudot pilnīgu D. Feldmanes uzticību, no viņas īpašumā esošā meža tika izvesta krava pēc kravas vērtīga kokmateriāla. Meža darboņi bija tā aizrāvušies, ka pilnīgi izcirta arī meža kopšanai paredzēto cirsmu, nepažēlojot tur augošās priedes.
Ļaunums jau bija nodarīts, kad to pamanīja Bārbeles mežsargs Dombrovskis un sastādīja protokolu, lai nelikumīgajai iedzīvošanās kārei dotu likumīgu virzību. Viņš konstatēja, ka meža izstrādes «speciālists» J. Mičulis nelikumīgi jau bija paspējis izcirst 880 kokus par kopējo vērtību Ls 5893,63.
Neizdodas glābt savu ādu
Sajutuši «sēra smaku», H. Bikovskis un J. Mičulis steidzās glābt savu ādu. Viņi mēģināja noformēt fiktīvu pirkšanaspārdošanas līgumu ar atpakaļejošu datumu par nelikumīgi nocirsto koku daudzumu, taču izmeklēšanas gaitā tika atmaskoti. J. Mičulis centās vainu velt uz H. Bikovski, kurš bija izdevīgākā situācijā, jo pret viņu krimināllieta nebija ierosināta. Izmeklēšanas darbiniekiem neizdevās H. Bikovski ne nopratināt, ne arī panākt viņa ierašanos uz Tiesas sēdi.
Pārbaudot Tiesā iegūtos pierādījumus, Tiesa atrada, ka tiesājamā J. Mičuļa darbības par nelikumīgu meža izciršanu atbilst viņam inkriminētajam likumpantam.
Ņemot vērā J. Mičuļa vaļsirdīgo atzīšanos, izdarītā nožēlu, labo raksturojumu no darbavietas un to, ka agrāk nav sodīts, Tiesa uzskatīja, ka viņu nav nepieciešams izolēt no sabiedrības. Bez tam viņam turpmāk būs ražīgi jāstrādā, lai apmierinātu Bauskas virsmežniecības civilprasību par Ls 29468,15 piedziņu, kas ir pamatota saskaņā ar LR MK noteikumiem «Par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanu un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu», par nelikumīgi augošu koku ciršanu mežniecībai nodarītie zaudējumi jāatlīdzina pieckārtīgā patvaļīgi nocirsto koku vērtības apmērā.
Atzīstot J. Mičuli par vainīgu izdarītajā noziegumā, Tiesa nosprieda sodīt viņu uz diviem gadiem ar brīvības atņemšanu, kas jāizcieš nosacīti, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tiesa apmierināja arī Bauskas virsmežniecības civilprasību par Ls 29468,15 piedziņu.
Nebūdams apmierināts ar to, ka visa vaina izdarītajā noziegumā tika uzvelta viņam, kā arī vienam jāatmaksā lielā civilprasība, J. Mičulis Tiesas spriedumu pārsūdzēja.
