Oktobra sākumā tiesas sodu, kā arī smagu parādu nastu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu saņēma Gailīšu pagasta iedzīvotājs Rojs Melderis.
Oktobra sākumā tiesas sodu, kā arī smagu parādu nastu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu saņēma Gailīšu pagasta iedzīvotājs Rojs Melderis.
Izdeg trešā stāva dzīvokļi
Kad Gailīšu pagasta daudzdzīvokļu māju iemītnieki sāka ieviest savos dzīvokļos individuālo apkuri, arī Rojs Melderis, kura ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni, tādu ierīkoja savā mājoklī «Viršos 2». To darot, viņš nekonsultējās ar speciālistiem vai gluži vienkārši nezināja LR Iekšlietu ministrijas 1993. gada 31. augusta «Valsts ugunsdrošības noteikumus vietējās apkures ierīču izbūvei». Tajos noteikts, ka ēkās ar vietējās apkures ierīcēm nav pieļaujams dūmkanālus ierīkot vēdināšanas ailēs. Lai apsildītu savu dzīvokli, R. Melderis uzbūvēja akmeņogļu apkures krāsni, ierīkojot dūmvadu ventilācijas šahtā, kas stiepās caur 5. dzīvokli mājas 3. stāvā un ēkas koka jumta segumu.
10. marta vakarā, izmantojot šo apkures sistēmu, viņa sieva J. Meldere ielika krāsnī akmeņogles un pati no mājas izgāja. Neviens neparedzēja, ka notiks nelaime. Naktī ventilācijas šahtā izveidojās ugunsbīstama situācija, koka konstrukcijas sāka gruzdēt un 5. dzīvokļa ventilācijas šahtā, kur nostiprināta viena no griestu un jumtu saturošām šķērssijām, parādījās liesmas. Tās strau- ji izplatījās un iekļuva jumtā, to pilnībā nopostot un tā nodarot materiālos zaudējumus Ls 36950 apmērā.
Smagi cieta arī mājas iedzīvotāji, jo pilnībā izdega visi 3. stāva dzīvokļi. Ugunsgrēka dzēšanas laikā daļa apakšējo dzīvokļu tika applūdināta, nodarot to iemītniekiem ne mazākas galvassāpes. R. Meldera patvaļīgās un pretlikumīgās rīcības dēļ materiālais zaudējums kopumā bija 54696 la- ti, kas ir liela apmēra. Līdz ar to pret R. Melderi tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 279. panta 2. daļas pazīmēm.
Atzīst sevi par vainīgu
Nopratināts kā tiesājamais, R. Melderis pilnībā atzina savu vainu un paskaidroja, ka šādu apkures sistēmu savā dzīvoklī ierīkojis jau 1990. gadā un tā viņu pilnībā apmierinājusi.
Ieberot krāsnī akmeņogles, krasi palielinājās temperatūra dūmvadā, kas bija ielaists ventilācijas šahtā. Pēc ekspertu atzinuma, ugunsgrēku izraisīja koka šķērssijas ilglaicīga saskare ar dūmgāzēm, sliktā koksnes gāzu apmaiņa, lēnais sadalīšanās process un gruzdēšana izveidotajās oglēs. Tiešas liesmas, deggāzes vai dzirksteļu iedarbība veicināja pārogļotās sijas uzliesmošanu. Ventilācijas šahtā bija uzkrājušies arī sveķi un sodrēji, kas veicināja liesmu iekļūšanu jumta konstrukcijas tukšumos.
Tiesa R. Melderi atzina par vainīgu pēc viņam inkriminētā likumpanta un, nosakot sodu, izvērtēja visus vērā ņemamos apstākļus. Tā kā R. Melderis agrāk nebija sodīts un viņa pienākums pēc pieteiktajām civilprasībām ir atmaksāt saviem bijušajiem kaimiņiem nodarītos materiālos zaudējumus, Tiesa viņam noteica sodu, kas nebija saistīts ar brīvības atņemšanu.
Izciešot nosacīto brīvības atņemšanas sodu uz diviem gadiem ar tādu pašu pārbaudes laiku, R. Melderim nāksies T. Stepanovai atmaksāt Ls 5900, O. Boičukai – Ls 2462, M. Toņeņkajai Ls 5100 un V. Sprugjašai Ls 772. Pensionāre V. Šmitkina no zaudējuma atlīdzības atteicās par labu tiesājamajam.
