12. jūnijā laikrakstā «Bauskas Dzīve» publicētā lasītāja vēstule «Jāpadomā, pirms līst svešā dārzā» piesaistījusi likumsargu uzmanību.
12. jūnijā laikrakstā «Bauskas Dzīve» publicētā lasītāja vēstule «Jāpadomā, pirms līst svešā dārzā» (2. lappusē) piesaistījusi likumsargu uzmanību.
Komentāru sagatavojusi Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze LINDA JUMBURGA.
Rodas iebildumi
Izlasot anonīmā autora rakstu, radās iebildumi viņa teiktajam. Jebkuru informāciju, kas nonāk likumsargu rīcībā, policijā reģistrē. Vienlīdz svarīgi, vai informēts par apzagtu dzīvokli vai par mazdārziņā bojātiem kāpostu stādiem. Šādi ziņojumi netiek klasificēti svarīgos vai nesvarīgos, policija reaģē un atsaucas uz jebkuru iedzīvotāju aicinājumu palīdzēt.
Nevar arī piekrist uzskatam, ka policija neko nedara, lai cīnītos ar dārza mājiņu zagļiem. Šogad par šādām zādzībām ir ierosinātas astoņas krimināllietas. Divos gadījumos vainīgajām personām uzrādīta apsūdzība, materiāli nodoti tiesā. Gadījums, kad 2. jūnijā Vecsaules pagasta Likvertenos tika apzagtas divas dārza mājiņas, ir atklāts. Pašlaik lieta ar uzrādītu apsūdzību aizdomās turamajiem – Ē. Z. (dzimis 1970. gadā) un V. P. (1980. g.) – nodota tiesā soda piemērošanai.
Tikai tiesa var lemt
Lielus iebildumus rada vēstules autora publiski paustais nodoms, kā pašam tikt galā ar dārza mājiņu postītājiem. Viņš pieļauj iespēju «netīšām» atstāt uz palodzes šņabja pudelē kādu indi pret nezālēm, kas arī cilvēkam var būt nāvējoša. Autors raksta par zagļiem, laupītājiem, to pastrādātiem noziegumiem, bet pats pieļauj iespēju veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Neviens neaizstāv zagļus, par izdarītiem noziegumiem katram ir jāsaņem sods. Tikai tas ir tiesas kompetencē.
Iestājas kriminālatbildība
Noziegums, kas vērsts pret cilvēka veselību vai dzīvību, ja tam būs tādas sekas, kādas pieļauj raksta autors, ir klasificējams kā slepkavība pastiprinošos apstākļos. Par to iestājas kriminālatbildība pēc Krimināllikuma (KL) 117. panta 3. daļas. Atstājot uz palodzes pudeli ar indi un apzinoties, ka to kāds var lietot, iespējams apdraudēt ne tikai viena, bet vairāku cilvēku dzīvību.
Ja persona uzskata, ka, izmantojot tādas metodes, aizstāvēs savu īpašumu, tad tiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Ja šis cilvēks pierādīs, ka viņam nav bijis tīšs nodoms kādu noindēt, tad iestāsies atbildība pēc KL 123. panta – slepkavība neuzmanības dēļ, jo savas rīcības sekas vajadzēja paredzēt. Pastāv atbildība arī par patvarību pēc administratīvo pārkāpumu likuma 176. panta, kad patvarīgi tiek veiktas darbības, neievērojot likumā noteikto kārtību.
Apkopojot iepriekš teikto, vēlos atgādināt – pirms domājat, ar kādām metodēm aizsargāt savus īpašumus, jāapzinās darbības sekas, vai tās nevērsīsies pret pašu.
