Mežotnes internātvidusskolas devītklasnieku fotogrāfijas ir tapušas pēc dabaszinību ieskaites, kas 21. maijā ievadīja izlaiduma eksāmenu sesiju.
Mežotnes internātvidusskolas devītklasnieku fotogrāfijas ir tapušas pēc dabaszinību ieskaites, kas 21. maijā ievadīja izlaiduma eksāmenu sesiju. Jaunieši 27. maijā kārtos pirmo centralizēto eksāmenu.
Pārstāvēti visi reģioni
Divi audzēkņi slimības dēļ ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem, bet sešu jauniešu sekmes ir pārāk vājas, lai varētu nokārtot eksāmenus. Internātvidusskolas direktore Sarmīte Ulnicāne teic, ka viņiem tiek piedāvāta iespēja palikt 9. klasē otru gadu vai iestāties arodizglītības iestāžu speciālajās grupās, kur uzņem skolēnus ar nepabeigtu pamatizglītību.
“Diemžēl mūsu audzēkņiem ģimenes atbalsts un motivācija mācīties ir ļoti vāja. Dažiem pat nav īstu māju, uz kurieni aizbraukt, lai gan viņiem ir vecāki. Tas ir daudzu sarežģītu problēmu – arī sliktu sekmju – iemesls. Mūsu skolā mācās jaunieši no visiem Latvijas reģioniem. Viņi šeit ierodas, ārkārtīgi slikti sagatavoti. Ja, iestājoties skolā, zināšanas vairākos mācību priekšmetos ir tikušas novērtētas ar vienu vai divām ballēm, tad četras vai piecas balles pēc vairākiem internātvidusskolā pavadītiem gadiem jau ir uzskatāmas par lielu sasniegumu. Sociāli nelabvēlīgā vide ģimenēs uz bērnu attīstību atstāj graujošu iespaidu,” uzskata Sarmīte Ulnicāne. Viņa piemetina, ka internātvidusskolā jaunieši rod patvērumu un psiholoģisku atbalstu. Par to liecina arī statistika. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad audzēkņi, iestājoties citā skolā, tomēr atgriežas Mežotnē, jo nespēj pārdzīvot pazemojumus. Mūsu sabiedrībai vēl joprojām ir raksturīga neiecietība pret sociāli neaizsargātiem indivīdiem.
Jūt labvēlīgu attieksmi
Skolēni prot novērtēt izglītības iestādes personāla labvēlīgo attieksmi. Valmieriete Inga Zavjalova Mežotnē mācās tikai pusgadu. “Ar pedagogiem man izveidojās daudz labāks kontakts nekā iepriekšējā skolā, arī attiecības ar līdzaudžiem ir draudzīgas. Es ļoti ātri iejutos jaunajā vidē,” teic Inga, kura pavisam drīz beigs 9. klasi. Pašlaik meitene apsver iespēju atgriezties Valmierā, sameklēt darbu un turpināt mācības vakarskolā. Ingas klasesbiedre Krista Piese jau ir pieņēmusi lēmumu doties uz Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai apgūtu floristes amatu. Jauniete, kuras mājas ir Rīgā, internātvidusskolā mācās četrus gadus. Viņa, tāpat kā Normunds Biķernieks un Kristaps Ēriksons, uzskata, ka dzīve šeit ir ļoti jauka, jo neviens nejūtas vientuļš vai atšķirīgs no citiem. Abi puiši nolēmuši pēc iespējas ātrāk iegūt profesiju. Normunds grib kļūt par celtnieku, bet Kristaps – par galdnieku.
Pirms dažiem gadiem 9.b klases audzinātāja Līga Bukša skolā nodibināja amatierteātri. Skatuves mākslas iemaņu apgūšanā īpaši aizrautīgi iesaistās abu izlaiduma klašu audzēkņi. Skolā ir populārs arī Maijas Zalānes vadītais vides pulciņš un brīvās cīņas treniņi.
Eksāmenus kārtos Bauskā
Vidusskolas izlaiduma klasē mācās pieci jaunieši: no Bauskas, Valmieras, Jelgavas, Limbažu un Dobeles rajona. Audzinātāja Genovefa Drobiševska priecājas, ka visi ir draudzīgi un mērķtiecīgi. Nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ 12. klase tika apvienota ar 10. klasi. Sākumā skolotāji uztraukušies, kā dažāda vecuma skolēni sadzīvos, taču raizes bijušas nepamatotas.
Centralizētos eksāmenus mežotnieki kārtos Bauskas 2. vidusskolā un vakara vidusskolā, jo nelielu grupu ir lietderīgāk integrēt citā izglītības iestādē, nevis veidot eksāmenu komisiju un aicināt novērotājus, spriež direktore Sarmīte Ulnicāne. Uz Bausku jaunieši brauks ar skolas autobusu.
Izlaiduma vakarā audzēkņi visvairāk gaida ierodamies vecākus un jūtas sāpināti, ja mamma vai tētis solījumu nepilda. “Tāda ir mūsu izglītības iestādes skarbā realitāte. Bērni ļoti mīl savus vecākus, pēc viņiem ilgojas un ir gatavi piedot visus trūkumus. Ir ļoti skumji, ka ne jau visi pieaugušie to apzinās,” secina direktore.
