Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs, kurš šonedēļ ieradies Latvijā, solījies atbraukt uz Bausku. Šeit dzīvo Larisa Grekova.
Sīmona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs, kurš šonedēļ ieradies Latvijā, solījies atbraukt uz Bausku. Šeit dzīvo Larisa Grekova. Viņa ir tā sieviete no Latvijas, kura sniegusi ziņas Vīzentāla centram par latvieti, kurš varētu būt nogalinājis ebreju ģimeni. Tā, atstāstot laikraksta “Telegraf” publikāciju, ziņo LETA.
Uzzinot, ka Larisas Grekovas vārds ir publiskots, viņu Bauskā 26. novembrī centās atrast Latvijas Televīzija, kura lūdza palīdzību “Bauskas Dzīvei”.
Uz tikšanos bija aicināta arī Plūdoņa ielas 11. nama pārvaldniece Baiba Dēliņa. Viņa atzina, ka ar māti un meitu Grekovām ik pa laikam ir konflikti. Sūdzības viņas adresējušas gan Domei, gan sociālajam dienestam, kura darbiniece ir Baiba Dēliņa.
Pēta nama vēsturi
Intervijā LTV Larisa Grekova klāstīja, ka viņa vairākus gadus meklē leģionāru Kārli Bražus, jo tur viņu aizdomās par kādas ebreju ģimenes noslepkavošanu. Liecinieks, kurš to varot apstiprināt, dzīvojis Rīgas ielā Bauskā, bet jau esot miris. Kārlim Bražus ir 94 gadi, patlaban viņš atrodas Kanādā, apgalvo L. Grekova. Viņa ir pārliecināta, ka K. Bražus nav miris, jo nav miršanas izziņas. Turklāt K. Bražus ir ieguvis LR pilsonību un, iespējams, saņem arī Latvijas pensiju.
Pirms desmit gadiem, dzīvodams Kanādā, K. Bražus atguvis īpašumā māju Plūdoņa ielā Bauskā, kurā dzīvo L. Grekova ar māti. Tāpēc viņas nav varējušas privatizēt savu dzīvokli. Tas vedinājis sīkāk izpētīt nama vēsturi. L. Grekova noskaidrojusi, ka pirms kara māja piederējusi Pantalonu ģimenei, kura pazudusi bez vēsts holokausta laikā. Grekova ieguvusi pierādījumus, ka Bražus, iespējams, ir viens no minētās ebreju ģimenes slepkavām. Viņš bijis leģionārs, saistīts ar Arāja komandu, ne jau velti aizbraucis no Latvijas kopā ar nacistiem, tātad ir bijis iemesls, lai bēg tu, spriež L. Grekova. Tā kā Latvijas Ģenerālprokuratūrā viņa atbalstu nav guvusi, L. Grekova vērsusies Sīmona Vīzentāla centrā, norāda laikraksts “Telegraf”.
Intervijā LTV 26. novembrī L. Grekova sacīja, ka Bauska kara laikā bijusi ebreju holokausta centrs. “Tās nu gan ir muļķības,” “Bauskas Dzīvei” pauda Aigars Urtāns, vēsturnieks, kurš dziļi izpētījis ebreju dzīves gaitas Bauskā vairāku gadsimtu garumā. Sakarā ar Zurofa iecerēto iegriešanos Bauskā vēsturniekam bija zvanījuši vairāku preses izdevumu pārstāvji, lai uzdotu līdzigus jautājumus.
Sazinās pēc Atmodas sākuma
Mājas pārvaldniece ir baušķeniece Baiba Dēliņa. Arī ar viņu šonedēļ tikušies Ģenerālprokuratūras darbinieki. K. Bražus ir viņas tēva brālēns. B. Dēliņa stāsta, ka līdz Atmodas laikam radiniekiem nav bijis par viņu ziņu. Vēlāk saņemtas vairākas vēstules un K. Bražus arī lūdzis B. Dēliņu kļūt par atgūtās mājas pārvaldnieci. Lūgums ir juridiski apstiprināts. B. Dēliņa skaidro, ka Kārļa Bražus māte ir bijusi pieminētā Pantalona meita, tāpēc arī Bražus mantojis vecāku nekustamo īpašumu un 90. gadu sākumā to atguvis. 1995. gadā K. Bražus Kanādā nomiris, tuviniekiem Latvijā ir miršanas apliecības kopija. Mājas mantinieks ir Kārļa dēls.
Sola naudu
2002. gadā E. Zurofs izsludināja projektu “Pēdējā iespēja”, kurā par katra kara noziedznieka un ebreju slepkavotāja uzrādīšanu solīts maksāt desmit tūkstoš ASV dolāru. Šī projekta laikā Zurofam Lietuvā izdevies iegūt informāciju par vairākiem kara noziedzniekiem, Latvijā un Igaunijā līdz šim nav veicies.
2002. gada beigās avīze pētīja Grekovu ģimenes uzrakstīto sūdzību par Domes soci ālo dienestu. Jau toreiz N. Grekova (Larisas māte) “Bauskas Dzīves” žurnālistei lika noprast, ka viņām ir zināma satriecoša informācija par notikumiem Bauskā kara laikā un arī par to, kā šī māja nonākusi tagadējā īpašnieka ziņā. Nu tas nodots atklātībai.
