Skaistkalnietis Reinis Salmiņš «Bauskas Dzīvi» uzņem vecvecāku celtajā mājā, kaut darba ikdiena vairākus gadus pēc ciema vidusskolas beigšanas rit Rīgā – pašlaik viņš ir pavārs smalkajā restorānā «Bibliotēka Nr.1».
Bērnības vasaras
Visvairāk Reinim Skaistkalnē patīk siltajā gadalaikā. Viņš dzimis Bauskā un pirmos gadus dzīvojis Rīgā kopā ar vecākiem, laukos pavadot bērnības vasaras. Kad Reiņa māte un tēvs devās strādāt uz Angliju, puisis trešajā skolas gadā apmeties pie vecvecākiem un mācījies Skaistkalnes vidusskolā. Galu galā šurp pārcēlusies visa ģimene, arī Reiņa jaunākā māsa un brālis, kuri tagad turpina mācīties galvaspilsētā.
«Skaistkalne man ir tuva vieta. Pat ja esmu šeit viens, man te ļoti patīk. Māju uzcēla vectēvs un vecmāmiņa, vecāki to remontēja ar Anglijā nopelnīto. Vasarā visiem te patīk vislabāk, te arī dzīvojamies,» stāsta jaunietis.
Vērtīgāks sniegums
Vidusskolas pedagogi Reini atceras kā ašu un pozitīvu audzēkni. Jaunietis smejas un pateicas par uzslavu: «Skolas gadi bija forši. Es tos atceros un šad tad nodomāju – gribētos atpakaļ to laiku… Bija daudz laika piedalīties pulciņos, orķestrī, tautas dejās. Man patika viss, arī tas, ka varēju dzīvot Skaistkalnē. Skolotājas bija foršas, draugi – viss, kā gribētos!»
Tagad pēc vidusskolas, kad bija jāizvēlas profesija un jāsāk patstāvīga karjera, Reinim vairs tik daudz laika vaļaspriekiem neatliek.
Jaunieša vērtējumā lauku skolas pluss ir zināma vide un cilvēki, proti, pedagogi un audzēkņi ciemā cits citu pazīst. «Skolās laukos ir daudz vērtīgāks skolotāju darbs, jo viņi katram bērnam pieiet individuāli. Rīgā skolotāji māca masām, tas ir bezpersoniski. Lauku skolotāja sniegtā enerģija un zināšanas skolēnam ir daudz vērtīgākas,» Rei-
nis atklāj savu pieredzi.
Tubas augumā
Kad atbraucis uz Skaistkalni 3. klasē, mamma zēnam piedāvājusi izvēlēties orķestri vai dejas. «Dejas man tolaik ļoti nepatika, aizgāju uz orķestri. Biju mazs un pūtu lielo tubu. Tā gandrīz bija garāka par mani,» smejas Reinis, «diriģents Jānis Kalniņš kādā koncertā atļāva arī trijstūri pasist.»
Kad Reinim nopirkuši saksofonu, kādu laiku viņš braucis uz mūzikas skolu Bauskā, kur dzīvoja otra vecmāmiņa. Mācījies spēlēt klavieres, bet pēc trim gadiem mūzikas skolu pametis, jo orķestrī apguvis vairāk. «Desmit gadus nospēlēju orķestrī, tagad ik pa laikam nodomāju – atsākšu, bet īsti nesanāk,» atzīstas muzikālais pavārs. Jauno saksofonu, ko pats nesen nopircis, neesot sanācis pat ieskandināt.
Gardākie – pelmeņi
Pavāra talantu Reinis mantojis trešajā paaudzē pa vīriešu līniju – viņa tēvatēvs baušķenieks ļoti garšīgi gatavojis, šo māku mantojis puiša tētis – viņš ģimenē taisījis ļoti gardas pusdienas un vakariņas. Viņi puisim šo to pamācījuši, un Reinis sācis pats gatavot savu mīļāko ēdienu – pelmeņus.
«Arī tagad tos šad un tad uztaisu, jo man ir daudz pelmeņu gatavošanas veidu,» smejas pavārs, «pusaudža gados sāku eksperimentēt ar asiem ēdieniem, pats dārzā pie mājas audzēju čili un citus piparus. Bauskā nopirku sēkliņas, ome ierādīja, kā pareizi sēt, stādīt un laistīt. Kopš tā laika audzēju visādus. Pats taisu garšvielu maisījumus, vedu arī uz darbu.»
Mielodamies ar paša gardajiem pelmeņiem, Reinis 12. klasē izlēmis mēģināt kļūt par pavāru. «Tā bija interesanta niša. Bija gatavošanas raidījumi, sāku interesēties par skolām. Vasaras darbam mani ieteica «Bibliotēkā Nr. 1» par trauku mazgātāju, tur bija brīva vieta. Domāju – tā ir iespēja, kaut ko redzēšu, bet uzreiz pie pannām nebūs jāķeras.»
Paralēli mācījies Māra Astiča Restorānu servisa skolā, «Bibliotēkā Nr. 1» izgājis praksi un sadūšojies šefam Mārim Jansonam pavaicāt, vai nevajag jaunu pavāru. Vadītājs piekritis, un Reinis sācis no sagatavēm. Pēc tam viņam deva iespēju kļūt par uzkodu pavāru, tās skaistkalnietis gatavo otro gadu.
Miera nesēji
Labam ēdienam svarīgākā ir laba galvenā sastāvdaļa, skaidro virtuves meistars: «Cenšamies labam pamatam, piemēram, krabjiem vai tartaram, pielikt dažas spilgtas piedevas, lai tas garšotu un izskatītos baudāmi. Piedevas cenšamies izdomāt atšķirīgas, lai izceltos vairākas garšas, kas kopā rada baudījumu.»
Pavāri ir jauki cilvēki, saka Reinis, tomēr smaidot piebilst – kad vakariņu laikā virtuvē ir «lielais skrējiens», to ne vienmēr varot teikt – reizēm kāds metot ar šķīvi… «Filozofiskā nozīmē pavārs ir miera nesējs – izbadējies cilvēks ir nikns un kašķīgs, garšīgi paēdis – mierīgs un labvēlīgs,» piekrīt skaistkalnietis.
Reiņa otrs mīļākais ēdiens ir cepti kartupeļi ar krējumu – ja pievieno kotletes, tā esot īsta latviešu virtuve.
Starp savējiem
Tagad Reinis domā par tālāku izglītošanos, lai vairāk apgūtu restorānu vadību. «Visi pavāri dziļi sirdī grib atvērt kaut ko savu,» smaida jaunietis. Viņš plāno atvērt kafijas bodīti ar brazīļu robustajām, nevis arabikas šķirnēm, kas ierastas Latvijā.
Reinis ar vietējo skolotāju jau apspriedis, ka Skaistkalnes jauniešiem varētu rīkot meistardarbnīcas, apgūstot veselīga ēdiena gatavošanu. «Man pašam patiktu kādam kaut ko pastāstīt un iemācīt,» saka jaunais pavārs.
Reinis atteicies no karjeras ārzemēs – viņam vislabāk ir mājās. «Jūtos kā skaistkalnietis un nākotnē labprāt te atgrieztos dzīvot pastāvīgi. Neesmu pilsētnieks, man lauki ir tuvāki,» smaida jaunietis, «Rīgā ir daudz cilvēku, drūzma, troksnis. Te ir manas mājas, miers un klusums, visi pazīstami. Starp savējiem foršāk. Es varētu nākotnē Skaistkalnē atvērt savu restorānu.»
Reiņa Salmiņa pildītas vistas recepte svētku galdam
Sastāvdaļas: vesela vista, žāvētas plūmes, apelsīni, medus, fenheļa sēklas, krustnagliņas, kanēlis, Sečuanas pipari, anīsa zvaigznes, sāls, pipari, sviests.
Gatavošana: Sasmalcina sausās garšvielas. Vistai nogriež lieko ādu no kakla daļas, notīra. Nenoraujot paceļ vistas ādu uz krūtiņas un ierīvē gaļu ar sviestu, var arī ar garšaugu sviestu. Vistu ierīvē ar sasmalcinātajām garšvielām, lai jūt aromātu un vistu vēl var redzēt – nevajag pārspīlēt! Piepilda vistu ar plūmēm un apelsīniem, sasien kājas. Augšpusi pārsmērē ar medu. Cep vistu 15 – 20 minū-
tes iepriekš līdz 200 grādiem sasildītā cepeškrāsnī, pēc tam temperatūru pazemina līdz 160 – 170 grādiem un ļauj cepties vēl 50 minūtes Pirms izņemšanas jāpārliecinās, lai biezākajā ciskas daļā iekšējā temperatūra ir vismaz 65 grādi.
Iesaku uz cepešpannas vistai apkārt salikt sagrieztus sīpolus, burkānus un kartupeļus, lai piedevas gatavas reizē ar vistu.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
