Motociklistu un velosipēdistu sezonas sākšanās liek nodrebēt ne tikai sportistu un veselīga dzīvesveida cienītāju sirdīm.
Motociklistu un velosipēdistu sezonas sākšanās liek nodrebēt ne tikai sportistu un veselīga dzīvesveida cienītāju sirdīm. Uz ceļiem un ielām notiek tādas kā neizsludinātas ātruma un veiklības sacensības. Īpaši azartiski tajās iesaistās jaunieši. Tie, kuri tikai šajā ziemā tikuši pie autovadītāja tiesībām un, kā tajā jokā, jau ir atraduši gāzes pedāli, bet vēl skaidri nezina, kur atrodas bremzes. Diemžēl šī cīkstēšanās nereti skar dzīvības un nāves robežu, to šauro naža asmens josliņu, aiz kuras beidzas esība šajā pavasara saulē.
Pagājušajā ceturtdienā Rīgā un Valmierā, šķērsojot ielu, tika notriektas meitenes. Valmierā deviņus gadus vecā skolniece bijusi uz gājēju pārejas, taču iereibušais braucējs viņu neesot pamanījis. Kas zina, vai šis nav no gadījumiem, kad, meitenei krītot, pats Dievs «palicis spilventiņu». Viņa tikai pamatīgi pārbijusies, bet medicīniskā palīdzība pat neesot bijusi vajadzīga.
Visiem jau Dievs nevar izstāvēt klāt. Ziņojot par Rīgā notikušo nelaimi, Latvijas Televīzija lūdza atsaukties negadījuma lieciniekus. Autovadītājs, kurš vecmāmiņas acu priekšā notrieca astoņus gadus veco meitenīti, no notikuma vietas aizbraucis. Bērns bijis tik smagi savainots, ka, nenākot pie samaņas, pagājušajā sestdienā slimnīcā nomiris.
Policija izsludinājusi šīs mašīnas un autovadītāja meklēšanu. Bet ja neatradīs? Mūža miegā aizmigušo meitenīti neviens nepiecels. Kā bezatbildīgais vadītājs dzīvos tālāk, zinot, ka viņa dēļ bērns nekad nekļūs vecāks par astoņiem gadiem? Vai arī šis bija gadījums, kad pie stūres atradās narkotiku un alkohola apreibinātais? Cik tādu cilvēku var gadīties manu un jūsu bērnu ceļā?
Taču reizēm nemaz nevajag citu, kas savaino un sakropļo. Pirmdien no komas nebija modies 15 gadu vecais Vairis, kurš svētdien netālu no Mazsalacas, pie Zirņu birzes, ar motociklu IŽ-56 iebraucis tieši bērzā. Viņam un trīs gadus vecākajam līdzbraucējam Gintam lauztas abas kājas. Ārstējoties un mācoties no jauna staigāt, abiem puišiem slimnīcā paies ne tikai pavasaris, bet arī vasara.
Nezin kāpēc nelīdz satiksmes noteikumu un attiecību kultūras mācīšana bērniem un pieaugušajiem. Iespējams, ka tomēr neprotam par to runāt ar īstajiem vārdiem. Iela kā nepieēdināms pagānu templis prasa asiņainus ziedojumus katru dienu.
Vai tā būtu tāda pati apmātība kā ugunsrituāli, ik pavasari dedzinot pērno kūlu? Liesmas postīgi aprij zāli un dzīvo radību, izkūp pļavas, meži, šķūņi, mājas un arī pa kādam cilvēkam. Ugunsdzēsēji šajās bezlietus dienās sēž kā uz adatām, jo cik tad tur vajag – vienu dzirksteli vējā.
