Pica ir viens no ātri pagatavojamiem ēdieniem. Tās dzimtene – Neapole Itālijā.
Pica ir viens no ātri pagatavojamiem ēdieniem. Tās dzimtene – Neapole Itālijā.
Itāliešu picas ir plānākas, amerikāņu picai mīklas kārta ir biezāka. Pica nav iedomājama bez tomātiem vai tomātu pastas un visdažādākajiem sieriem.
Oriģināli picas maizes mīkla atšķiras no rauga mīklas, taču tikpat labi var lietot arī to vai pirkt gatavu picas mīklas pamatni, ko lielveikalos pārdod saldētu.
Jaunās ražas cukini kabacīši, Latvijā auguši gurķi un tomāti kopā ar sieru «Talsu ritulis» noder picu cepšanai. Papriku sagriež, kabačus vai gurķus var sarīvēt, tos uz picas maizes liek apļos vai kārtās. Tomātu applaucē, lai varētu noņemt miziņu, sagriež. Var izmantot arī konservētus tomātus bez mizas. Ja nevēlas dārzeņus vien, garšu var papildināt ar apceptu malto gaļu, kam pievienotas garšvielas, ķiploki vai sīpoli. Tikpat labi uz picas garšo arī rupji sagriezti šampinjoni un olīves. Sieru sagriež kubiciņos un pārkaisa pāri, «Talsu ritulis» nav pārāk trekns un cepot pilnībā neizkusīs. Kad pica karsta izņemta no krāsns, to var pārbērt ar dillītēm vai pētersīļiem.
Saldo picu – ar augļiem – pamanīju veikalā «Rimi». Ēdot secināju, ka tā atgādina mūsu pašu iecienīto plātsmaizi vai drumstalu maizi. Picas ripu pārber ar magonēm vai kanēli, ieziež ar mīkstu sviestu. Klāj ābolu šķēlītes, apelsīnu ripas vai kivi, vai pārgrieztas vīnogas. Tikpat labi var izmantot biezu ābolu ievārījumu. Siera vietā augļu picu pārklāj ar 100 gramiem biezpiena, kam pievieno vienu olu un divas ēdamkarotes cukura. Cep, kamēr biezpiens un ola sarecējuši. Var iztikt arī bez biezpiena.