Aprīlī aprit gads, kopš vairs tikai mūsu atmiņās dzīvo viens no ievērojamākiem mūsdienu pasaules garīgajiem līderiem – Romas katoļu baznīcas pāvests Jānis Pāvils II.
Aprīlī aprit gads, kopš vairs tikai mūsu atmiņās dzīvo viens no ievērojamākiem mūsdienu pasaules garīgajiem līderiem – Romas katoļu baznīcas pāvests Jānis Pāvils II. Mūža pēdējos gadus viņu mocīja nemitīgi progresējoša Parkinsona slimība.
Par šo kaiti stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors, Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs dr. med. habil. IGORS AKSIKS.
– Parkinsona slimība parasti sākas ar locekļu trīci, kas parādās ap piecdesmit sešdesmit gadu vecumu. Laika gaitā saasinās arī citi simptomi: traucēta ķermeņa koordinācija, galvas trīce, locekļu stīvums, kas var kombinēties ar patvaļīgām kustībām, kļūst nekontrolējamas pirkstu kustības, kas atgādina naudas skaitīšanu, depresija, stīva, maskai līdzīga seja un pieklusināts balss tonis.
Kāpēc šie traucējumi rodas?
– Parkinsona slimība rodas no traucējumiem smadzenēs – nervu šūnu darbības traucējumu dēļ ķermenī netiek pietiekami saražota svarīga viela dopamīns, kas nodrošina normālu muskuļu darbību. Parkinsona slimība parādās, kad apmēram 80 procentu šo nervu šūnu vairs normāli nefunkcionē.
Nereti to uzskata par vecuma pazīmi. Vai šo kaiti var ārstēt?
– Visbiežāk dzirdēts, ka Latvijā Parkinsona slimību ārstē ar medikamentiem. Taču tā ir hroniska saslimšana un medikamentu daudzums nemitīgi jāpalielina. Līdz ar to slimniekam rodas blakusparādības, palielinās arī slimības ārstēšanas izmaksas.
Taču Parkinsona slimību iespējams ārstēt arī ķirurģiski. Viena no efektīvākajām metodēm ir dziļā smadzeņu stimulācija. Operācijas laikā pacientam zem krūškurvja ādas tiek iešūts īpašs neirostimulators, kas pēc izskata atgādina sirds stimulatoru.
Vai tas palīdz?
– Pēc operācijas izzūd vai ievērojami samazinās Parkinsona slimībai raksturīgie simptomi. Turklāt pacientam ir iespēja pašam ar speciālas pults palīdzību ieslēgt vai izslēgt aparātiņu, tādējādi pieskaņojot tā darbību atbilstīgi vajadzībām. Pēc novērojumiem dziļās smadzeņu stimulācijas operācija piemērota 10 – 15 procentiem Parkinsona slimnieku. Lai to varētu veikt, eksistē atlases kritēriji. Dziļās smadzeņu stimulācijas operācija tika atzīta par 2004. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgāko zinātnes sasniegumu medicīnā Latvijā.
Modernā sabiedrība un tehnoloģiskie sasniegumi nav atbrīvojuši cilvēci nedz no novecošanas, nedz slimībām. Taču daudzas kaites var arvien veiksmīgāk kontrolēt.
***
Uzziņai
– Parkinsona slimība ir viena no bieži sastopamām deģeneratīvām centrālās nervu sistēmas slimībām (vidēji sirgst 1 – 2% visu pasaules iedzīvotāju). Tā ir vidējā un vecākā gadagājuma cilvēku saslimšana ar specifisku bioķīmisku patoloģiju – slimība, kas skar galvenokārt zemgarozas kodolus. Ir arī citi vēl īsti nezināmi cēloņi. Pēdējos gados novērots, ka Parkinsona slimība ir arī 35 – 40 gadus veciem pacientiem.
– Pirmoreiz šo kaiti 1817. gadā aprakstījis angļu ārsts Džeimss Parkinsons, nodēvējot to par kratīšanās paralīzi. Laika gaitā šo slimību sāka dēvēt pēc tās atklājēja uzvārda.
– Zināms, ka ar Parkinsona slimību sirguši bokseris Mohameds Ali, Hitlers, rakstniece Airisa Mērdoka, Ķīnas vadonis Mao Czeduns un Romas pāvests Jānis Pāvils II.
