Devīto klašu beidzēju vecāki, vai atceraties, kā jūs savulaik kārtojāt pamatskolas eksāmenus?
Devīto klašu beidzēju vecāki, vai atceraties, kā jūs savulaik kārtojāt pamatskolas eksāmenus? Tas bija astotās klases beigās, kad rakstījāt domrakstu literatūrā un latviešu valodā, bija jāiemācās nedaudz vairāk kā 20 biļešu, katrā divi teorētiskie un viens praktiskais uzdevums. Tā bija tolaik, bet kā ir tagad?
Laiki mainās, un “Bauskas Dzīve” stāsta, kāds ir skolas beigšanas pārbaudījums latviešu valodā šī gada 9. klases absolventiem. Lai pilnīgāk apjaustu skolēnu izjūtas, jau kopš pēdējās mācību dienas līdz pat eksāmena rezultātu paziņošanai regulāri sekojām divu jauniešu – Mežgaļu pamatskolas skolnieces ELĪNAS SAUKAS un Bauskas 1. vidusskolas skolēna JĀŅA JĀTNIEKA – gaitām.
Saspringtas nedēļas
Pamatskolās 21. maijā izskanēja pēdējais zvans, kas liecināja, ka devītklasniekiem vairs mācību stundu nebūs.
Nedēļas garumā skolēni pildīja kontroldarbus, tikai trīs dienas – sestdien, svētdien un pirmdien – pilnībā varēja gatavoties latviešu valodas eksāmenam. “Justos vieglāk, ja laika būtu vairāk. Taču esmu mācījusies cītīgi visus gadus, īpašu uztraukumu neizjūtu,” 26. maija vakarā, nedēļu pirms mūžā pirmā eksāmena, saka Elīna. Arī 1. jūnija rītā, dažas minūtes pirms iešanas eksāmena telpā, jauniete ir tikpat mierīga. “Vakar vēl stundiņu pamācījos, naktī gulēju labi, nekādus sapņus neredzēju,” pārliecinoši atbild Elīna.
Arī Jānim, kuram atzīmes latviešu valodā bijušas septiņu astoņu ballu robežās, pirmseksāmena drudzis ir minimāls. Puisis kopš 5. klases svarīgākos gramatikas likumus apkopojis pārskatāmās tabulās. Jānis daudz lasa, izveidojis bagātīgu vārdu krājumu, kas noderēs radošo darbiņu izpildē. “Ja visu gadu esi cītīgi mācījies, tad uztraukumam nav pamata,” ir pārliecināts Jānis.
Uzdevumi nav grūti
Eksāmena pirmā diena – 1. jūnijs. Skolēni pildīja rakstisko pārbaudījumu, trīsarpus stundās veicot vairākus uzdevumus. Skolēniem vajadzēja pildīt pareizrakstības vingrinājumus, lasīt tekstu un atbildēt uz jautājumiem, kā arī sacerēt divus radošus darbiņus. Pēc eksāmena Elīna atzina, ka viegli bijuši visi uzdevumi. Radošajā darbā viņa izvēlējusies tēmu “Ērgļi lido vienatnē, bet aitas pulcējas baros”. nav bijis grūti tikt galā ar uzdevumiem par valodas lietojumu.
Nākamā dienā eksāmena turpinājums – saruna jeb skolēnu runātprasmes pārbaude. Pēc 15 minūšu ilgā divu skolēnu dialoga “Bauskas Dzīve” secināja, ka šī eksāmena daļa ir krietni primitīva. Skolēni laikus sagatavojuši stāstījumu, zināms arī sarunas partneris, tādējādi iespējams izdomāt jautājumus, atbildes. Jānis stāstīja par vides piesārņojuma problēmām, savukārt Pēteris Kļava runāja par sporta lomu cilvēka dzīvē. Puišu valoda raita, teikumi veidoti stilistiski pareizi, sarunas biedrus nemusināja nedz “negaidītie” jautājumi, nedz atbildes. Klausoties skolēnos, raisījās pārdomas, vai deviņi gadi jāmācās skolā, lai beigšanas eksāmenā norunātu iestudētu 15 minūšu dialogu.
Augsne daļēji sagatavota
Rajona latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Vija Cerusa stāsta, ka šāda veida eksāmens latviešu valodā rajonā tiek kārtots pirmo reizi. Valstī tas vēl nav obligāts, taču baušķenieki piekrituši eksperimentam. V. Cerusa atzīst, ka šāds eksāmens pārbauda bērnu intelektuālo sagatavotību, taču novārtā atstāta viņa literatūras zinību pārbaude. Skolotājai ir iebildes pret šādu eksāmenu arī tāpēc, ka sekmīgi sagatavoties tam iespējams, izmantojot tikai apgāda “RaKa” mācību grāmatas. Taču daudzās skolās tādu nav.
Tomēr pedagogi skolēnus eksāmenam ir sagatavojuši. Ar novēlošanos, bet saņemtas videokasetes par pārbaudījuma mutvārdu daļas norisi, citi metodiskie materiāli. Oficiāli tiek skaidrots, ka jaunā metode paaugstinās izglītības kvalitāti, skolēnu darba novērtējums būs objektīvāks.
Izlaboti 789 darbi
Centralizēta darbu labošana ir papildu slogs pedagogiem. 789 skolēnu rakstiskos darbus divas dienas laboja 38 skolotājas. No rajona Padomes budžeta pedagogu papildu darba atalgošanai paredzēts vairāk nekā 400 latu. Naudu skolotāji saņems par darbu labošanu, tiks segti ceļa izdevumi.
Skolotājas atzina, ka uzdevumi atbilduši 9. klases bērnu zināšanām. “Dažviet pieturzīmju izvietojums bija viltīgs,” stāsta skolotāja Maruta Lasmane. Savukārt Ausma Auziņa secina, ka skolēni, rakstot eksāmenu, tomēr bijuši noguruši. Tas jaušams pēdējās daļas uzdevumā, jo te ir vairāk neuzmanības kļūdu – bērniem nav pieticis spēka un pacietības uzrakstīto vēlreiz rūpīgi pārlasīt. Skolotāja Inita Nagņibeda, vērtējot rakstu darbus par tematu “Vai skolēniem nepieciešami mājas darbi?”, secina, ka vairākiem 9. klases audzēkņiem vēl jāmācās izteikties lakoniski, argumentēti pamatot savu viedokli. Skolotāja Tekla Zone iebilst, ka eksāmenā pārāk daudz uzmanības atvēlēts skolēna vispārējā intelektuālā līmeņa pārbaudei, bet novārtā atstāta latviešu literatūras pārzināšana. Teksti, ar kuriem skolēniem bija jāstrādā, ir pārāk vispārēji.
Sacerējums par Lāčplēsi
Elīnas un Jāņa vecāki sarunā ar “Bauskas Dzīvi” atceras savus pamatskolas beigšanas eksāmenus. “Es 8. klasē rakstīju sacerējumu par eposu “Lāčplēsis”, jo man nepatika brīvie temati,” stāsta Daina Sauka. “Man gan tīkami bija tieši brīvie temati, jo, tiem gatavojoties, nevajadzēja lasīt tik daudz grāmatu,” pretējās domās ir Andris Sauka. “Atceros, ka latviešu valodas eksāmenā biju iemācījusies no galvas visas biļetes. Laikam tas nemaz nebija tik grūti,” spriež Daira Jātniece. Taču viņa arī piebilst, ka tagad jauniešiem mācību slodze ir pārāk smaga. “Ja jau 9. klasē puika dažreiz līdz divpadsmitiem naktī ņemas pa grāmatām, izmanto tik daudz papildu literatūras, gatavo referātus, tad cik būs jāmācās vidusskolā?” spriež Jāņa mamma.
Tomēr gan Elīnas, gan Jāņa vecāki ir priecīgi, ka bērni labi mācās. Pieaugušie ir apjautuši, ka 9. klases skolēna dēļ ģimenē rodas papildu rūpes, atbildība un uztraukums visiem mājiniekiem. Taču tas arī ir patīkami, jo klāt izlaidums, bērni tam glīti saposti, ciemos tiek gaidīti radi, draugi.
Rezultāti iepriecina
Kopumā 9. klašu latviešu valodas eksāmena rezultāti rajonā ir ļoti labi. Daudziem skolēniem eksāmena atzīme ir augstāka par gada vērtējumu. V. Cerusa to izskaidro ar citādākiem pārbaudes kritērijiem. Skolā vērtē arī attieksmi pret mācību darbu, prasmju un iemaņu attīstības dinamiku. Eksāmenā tādu kritēriju nav. “Taču ir jauki, ka gūts šāds augsts vērtējums. Skolēni pēdējos mēnešos cītīgi gatavojās, tagad viņi var justies gandarīti par pūlēm,” secina V. Cerusa.
Mūsu eksperimenta varoņi – Elīna un Jānis – 9. klases latviešu valodas eksāmenā saņēmuši augstu vērtējumu – deviņas balles. “Esmu priecīga par atzīmi. Biju gatavojusies grūtākiem uzdevumiem,” atzīstas Elīna Sauka. “Par atzīmi priecājos, arī es nebiju gaidījis dažus tik vieglus uzdevumus. Taču tas nekas, iemācītais noderēs,” ir pārliecināts Jānis Jātnieks.
