Dodoties uz kultūras, sporta vai izklaides pasākumu, ceļojot, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu vai ejot kājām, nereti gadās atstāt vai pazaudēt dažādas mantas.
Laikraksts jautāja sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem, kādas mantas cilvēki nejauši atstāj un nozaudē.
Visbiežāk aizmirst apģērbu
Pēc sarīkojumiem visbiežāk tiek atrastas jakas un žaketes, stāsta pasākumu organizatore Inta Rudzīte. «Visbiežāk tās paliek uz krēsliem,» viņa skaidro. Paši izklaidīgākie ir bērni – viņi atstāj cimdus, džemperus, kreklus un telefonus. «Mantas izliekam redzamā vietā, mums ir īpašs plauktiņš. Parasti īpašnieki ātri vien atjēdzas, ka trūkst telefona, bez tā laikam nevar iztikt. Visvairāk mums ir cimdu un zeķu pa vienam, tos arī visretāk meklē,» rezumē I. Rudzīte.
Kultūras darbiniece Daiga Freimane stāsta par nesen piedzīvotu gadījumu, kad pie kultūras iestādes pēc filmas par motosportistu Paulu Jonasu atrasta bankas karte: «Īpašnieks bija zināms, zvanījām, vai kaut kas nav pazudis. No sākuma taisnojās, ka ne, bet pēc tam, pārmeklējot maku, atklāja, ka pazaudējis karti.»
Ir joks par to, ka izklaides vietās garderobē varot dabūt labākos mēteļus, kažokus un virsjakas. Izrādās, ka teicienā ir daļa patiesības. «Pie mums bija atstāta ādas jaka. Kāds bija aizgājis ar cita jaku, bet otrs, sapratis, ka tās nav viņa drēbes, svešu mantu neņēma. Tā teikt – viens paņēma, otram pietrūka. Maiņas process notika nedēļu,» atceras D. Freimane.
Somiņā sāk smirdēt ēdiens
Pavisam nesen pēc kāda gadskārtēja pasākuma gados vecāka kundze izklaides vietā atstāja somiņu. Nedēļu viņa par pazudušo mantu nelikās ne zinis. Organizatori pārbaudīja, vai somiņā nav telefona vai kāda cita priekšmeta, kas palīdzētu ātrāk atrast īpašnieci. «Somā bija tikai maisiņš, kura saturu es nepārbaudīju, un vēl daži nieki. Noliku mantu kabinetā, cerot, ka radīsies īpašniece,» stāsta pasākuma rīkotāja, kura vēlējās palikt anonīma. Pēc ilgāka laika sieviete apjautājusies, vai nav atrasts viņas aksesuārs. Gatavojot mantu sūtīt tās īpašniecei, no somiņas nākusi ļoti nepatīkama smaka. Izrādās, maisiņā bijusi pārtika – zivs un gaļas gabaliņi. Vairākas dienas esot siltumā, ēdiens bija sācis bojāties.
Citu reizi somiņai, kurā bija kosmētika, īpašniece tā arī nav atradusies. Soma glabāta vairāk nekā gadu, līdz pasākumu rīkotāji to nodevuši humānajai palīdzībai. Tajā pašā iestādē pērn kāda dejotāja nākamajā rītā ļoti agri zvanījusi, lai pajautātu, vai nav atrasta no kurpes atlīmējusies pērlīte.
Gan atradēju, gan apzagto statusā
Pirms desmit gadiem Latvijā ieradās kāda somu ģimene, kura bija plānojusi uzturēties viesnīcā. Izkāpuši no autobusa, kārtojuši mantas, viesnīcas apkalpes izsauktais taksometrs aizvedis uz atpūtas vietu. Ievākušies numuriņā, labu laiku pavadījuši tajā. Un tad panikā pie viesnīcas administrācijas noskrējusi ģimenes mamma, kas sapratusi, ka nav somas, kurā ir visi dokumenti, biļetes un maks. Administratore sazvanījusi taksometra firmu, taču mašīnā somas nav bijis. Sazinājušies ar taksometra šoferi, viņš brīvprātīgi devies uz autoostu pārbaudīt, vai soma nav atstāta tur. «Soma stāvēja turpat, uz soliņa, lai gan kopš ierašanās bija pagājušas vismaz divas stundas. Taksometra šoferis somu atgādāja līdz īpašniecei, neprasot nekādu samaksu. Sieviete bija pārlaimīga. Labi, ka varējām palīdzēt,» stāsta viesnīcas bijusī darbiniece, kas ētisku apsvērumu dēļ nevēlējās atklāt ne savu vārdu, ne kādreizējo darbavietu.
«Cilvēki atstāja vai aizmirsa dažādas lietas. Tās visas apkopējas aiznesa uz reģistratūru, nolika plauktā redzamā vietā. Dažreiz par mantām neliekas ne zinis. Ir atstāts neattaisīts dārgs alkohols, somas ar peldēšanas inventāru, bērnu rotaļlietas, higiēnas piederumi, arī seksa rotaļlietu elementi. Taču cilvēki pēc tam ātri vien meklējuši lietas, ko varbūt standarta situācijās kauna dēļ nedarītu. Reiz vecpuišu ballītē aiz televizora skapīša bija aizmestas slapjas apakšbikses. Nākamajā dienā līgavainis, gana piesarcis, izmisīgi meklēja nozudušo atribūtu. Kāds jauniešu pāris atgriezās viesnīcā, lai atgūtu istabā atstāto prezervatīvu paciņu. Zem spilveniem un uz grīdas atrodam pulksteņus, rotaslietas, vairākkārt atstāti laulību gredzeni,» uzskaita bijusī administratore.
Dažreiz viesi no numuriņiem līdzi paņem halātus, dvieļus, traukus, vāzes, gleznas, pat aizkarus un segas. «Varbūt grib paturēt par piemiņu no viesošanās reizes, iespējams, kāda manta tik ļoti iepatīkas, ka nagi niez paņemt. Tādēļ, reģistrējot viesus, prasām dokumentus un telefona numuru. Ja pazūd kāda vērtīgāka manta, administratori cenšas viesi sazvanīt un informēt, ka viņam tā «gadījies». Nācies iesaistīt arī policiju, jo reizēm viesis aiziet, nesamaksājis par numuriņu. Tādēļ daudzām viesnīcām esot izveidots klientu «melnais saraksts».
Slavē iedzīvotāju atsaucību
«Valsts policijā iedzīvotāji vēršas tad, ja konstatē, ka ir nozaudētas vērtīgas mantas – mobilais telefons, maks un dokumenti. Decembrī tā gadījās septiņiem iedzīvotājiem,» stāsta Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova. «Daži no mantām šķīrušies pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ, tāpēc allaž atgādinām – sargiet mantas, par tām atbild īpašnieks.» Valsts policija pieņem iesniegumus par pazudušiem makiem, mobilajiem tālruņiem. Bieži vien iedzīvotājiem liekas, ka lietas ir pazaudētas, bet nereti tās izrādās nozagtas. Tāpat policijā vēršoties cilvēki, kas atraduši mantas. Decembrī fiksēti pieci šādi gadījumi. «Mēs meklējam mantu īpašniekus. Ja tie nav zināmi, īpašnieku meklējam ar mediju starpniecību,» teic policijas pārstāve.
Ļoti labi mantu pazaudēšanas un atrašanas, kā arī zādzību gadījumā strādā sociālie tīkli, to uzsver arī kārtības sargi. «Iedzīvotāji par pazaudētām vai atrastām mantām informē draugus sociālajos tīklos, un ir panākumi – cilvēki šo informāciju nodod tālāk,» stāsta M. Šeršņova.
Visbiežāk kā sludinājumi medijos un sociālajos tīklos rubrikā «Atrasts» tiek liktas ziņas par mašīnu numurzīmēm, auto atslēgām, atslēgu saišķiem. Mantu nozaudētāji ievieto sludinājumus par pazudušiem mobilajiem telefoniem, somām un dokumentiem.
DER ZINĀT
Sabiedriskajā transportā aizmirstās mantas
Dokumenti, somas, apģērbi, naudasmaki, braukšanas biļetes, Bībele, mācību grāmatas, studentu diplomdarbi, bērnu ratiņi, mūzikas instrumenti, glezna, brilles, lietussargi, pārtikas iepirkumu maisiņi u. c.
Atrasto bagāžu vai lietu glabā Rīgas pasažieru stacijā ne ilgāk par trim diennaktīm. Lai mantu saņemtu atpakaļ, persona, kura to nozaudējusi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, norāda adresi un tālruņa numuru un apliecina savas tiesības uz atrasto mantu, nosaucot tās pazīmes. Ja pasažieru vilcienā atrasta vai nozaudēta kāda manta, iedzīvotāji var zvanīt 67232135 katru dienu no pulksten 7 līdz 19. Par vilcienā atrastu nozaudētu bagāžu vai atsevišķu lietu noformē aktu.
No a/s «Pasažieru vilciens» mājaslapas.
Lidmašīnā atstātais
Ja lidmašīnā atstātas mantas, jāaizpilda pieteikuma forma. Jānorāda informācija par lidojumu un mantām, kas atstātas salonā. Pretenzijas tiek izskatītas desmit darbdienu laikā. Ja mantas tiek atrastas, tās var saņemt tikai lidostā «Rīga» vai ar kurjerpastu. Tas ir maksas pakalpojums. Ja pasažieri vēlas ziņot par nozaudētu vai aizkavējušos bagāžu, jāaizpilda pieteikums.
No «AirBaltic» mājaslapas.
Ja nozaudēta pase
Pase un personas apliecība ir Latvijas Republikas īpašums. Ja ir nozaudēta vai nozagta pase vai personas apliecība, nekavējoties par šo faktu jāinformē pases izdevēj-
iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija vai Valsts robežsardze. Atrodoties ārvalstīs, par šo faktu jāziņo Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai un 30 dienu laikā personai jāiesniedz dokumenti jaunas pases izsniegšanai. Ja par pases zudumu persona ziņojusi rakstveidā, tad pases atrašanas gadījumā tā nav derīga lietošanai un ir jāizņem jauna pase.
No pmlp.gov.lv.
