Ienākusi «Bauskas Dzīves» redakcijā, īslīciete Irēna Satelsone vēlējās izstāstīt kādu gadījumu Bauskas slimnīcas poliklīnikā.
Ienākusi «Bauskas Dzīves» redakcijā, īslīciete Irēna Satelsone vēlējās izstāstīt kādu gadījumu Bauskas slimnīcas poliklīnikā.
Šoreiz tie ir sirsnīgi pateicības vārdi, bet ne par ārstēšanu. Irēna Satelsone pastāstīja neparastu atgadījumu, kurā viņai palīdzēja poliklīnikas darbinieki, ārste Sandra Dzīvīte un reģistratūras «meitenes».
– Esmu diabētiķe, otrās grupas invalīde, slikti redzu, arī pirkstu gali kļuvuši mazjutīgi. 8. maijā iegāju poliklīnikā, piesēdu uz sola un kravājos pa somiņu, meklējot norīkojumu uz elektrokardiogrammu.
Bija jāgaida. Iegāju pie endokrinoloģes Irīsas Vīnšteines, izrunājos, saņēmu receptes. Pēc elektrokardiogrammas devos uz Mūsas aptieku pirkt zāles. Tikai tur atskārtu, ka somā nevaru atrast maciņu, kurā bija trešdaļa manas pensijas. Sapratu – laikam poliklīnikā esmu to pazaudējusi.
Devos atpakaļ, izstāstīju par zudībām vairākām poliklīnikas darbiniecēm garderobē, tualetē, bet nekas nebija atrasts. Jutos ļoti noskumusi, jo sapratu, ka pat nejūtu un nemanu, kur ko pametu.
Pēc 20 dienām, 29. maijā, atkal biju Bauskas poliklīnikā. Vispirms sastapu sanitārīti Prani Mačerni, kura dežurē maksas tualetē. Tiklīdz viņa mani ieraudzīja, steidzās mierināt, ka maciņš ir atrasts. Ejot uz pieņemšanu ultrasonogrāfa kabinetā, to nokritušu atradusi daktere Sandra Dzīvīte. Viņa maku nodevusi reģistratūrā, cerot, – gan jau es vēl nākšu pie ārsta. Reģistratūras darbinieces zinājušas manu vārdu, bet nav varējušas sameklēt, jo jau krietnu brīdi esmu atteikusies no tālruņa mājās. Viņas atrasto glabāja, un 29. maijā es to saņēmu. Nebija pazudis neviens santīms.
No sirds pateicos šiem labajiem un godīgajiem cilvēkiem!
