Iegājusi Uzvaras vidusskolas ēdamzālē, uz visiem galdiem ieraudzīju ēdiena pilnus šķīvjus. Domāju – jau uzklāts nākamajam starpbrīdim. Taču izrādījās, ka ēdēji jau te bijuši un pāri palikušais nonāks atkritumu spainī.
Iegājusi Uzvaras vidusskolas ēdamzālē, uz visiem galdiem ieraudzīju ēdiena pilnus šķīvjus. Domāju – jau uzklāts nākamajam starpbrīdim. Taču izrādījās, ka ēdēji jau te bijuši un pāri palikušais nonāks atkritumu spainī.
Nekavējos lūgt pavāram Valdim Ivanovam arī man pārdot porciju skolas pusdienu, gribēju pārliecināties, kāpēc pateicīgā “Paldies!” vietā todien bijis tāds noliegums maltītei.
Jāteic – nesapratu, jo ēdiens bija ļoti garšīgs. Šķīvī bija tieši tas pats, ko skolēni noniecinājuši – salāti no tomātiem, gurķiem, paprikas ar krējumu un labi saputota kartupeļu (nevis pulvera!) biezputra ar gaļas mērci, kurā nebija neviena ziepīga treknuma.
Kas notiek, kāpēc šāda attieksme pret ēdienu, vai tiešām bērni ir izlepuši, nevis izsalkuši?
Direktorei Ērikai Jansonei ir ļoti bagāta pieredze, un viņa skaidro, ka lielākā daļa skolēnu tagad gluži vienkārši neprot ēst normālu ēdienu. Nav pieraduši, jo vecāki aizņemti, ikdienā negatavo maltītes. “Protams, ir mums arī tādi bērni, kuri apēstu kotleti arī no klasesbiedra šķīvja un gabalu maizītes vēl paķer līdzi uz klasi. Ja skolā pusdienās būtu ņuka baltmaizes un krūzīte ķīseļa vai sulas, noēstu pa tīro. Ieteikumus par veselīgu uzturu pamatskolēni laiž gar ausīm, līdz vecākajās klasēs rodas problēmas ar lieko svaru, dažādām kaitēm, uz trešo stāvu mūsu tusnīši kāpj elsdami.”
Gribējās, lai to lērumu pusaizēstā ēdiena redzētu skolēnu vecāki, kuri regulāri katru mēnesi maksā par pusdienām, ko pagatavo un izmet. Pirms gadiem divdesmit ne vienu vien ruksi piemājas kūtiņā pavārs nobarotu ar šiem labumiem. Acīmredzot šāda situācija likusi premjeram Aigaram Kalvītim secināt, ka piešķirt brīvpusdienas sākumskolas skolēniem nav nepieciešams. Tā esot gan ēdiena, gan naudas izšķērdēšana. Jāatzīst, ka pēc redzētā Uzvaras vidusskolā man nav, ko iebilst.
Tas, kāds bērnu uzturs ir mājās, pamanīts arī bērnudārzos. “Pārskatījām ēdienkarti, lai pirmdienās visas ēdienreizes būtu pamatīgākas, jo pēc brīvdienām audzēkņi ir izsalkuši. Mammas nedēļas nogali pie plīts negrib pavadīt, pusdienas vārot un cepot. Brokastu pankūkas svētdienas rītos? Aizmirstiet, arī vecākiem gribas atpūsties. Savukārt izbraukumā cepta marinēta gaļa nav īstais ēdiens mazam bērnam. Audzēkņi arī bērnudārzā labprātāk ēd to, ko pazīst, – makaronus, cīsiņus, ceptus kartupeļus – ēdienus, ko var pagatavot ātri, no pusfabrikātiem. Salāti un zupas jāiebaro ar pierunāšanu.
Ļoti bieži brīvdienās ģimenes dodas lielajā iepirkšanās tūrē. Tirdzniecības centrā mazuli palutina ar visneveselīgāko – hamburgeru, picu, uzkodu desiņām, bulciņām, gāzētajiem dzērieniem. Pēc tam bieži vien sāp vēders,” novērojusi Bauskas bērnudārza “Zīlīte” vadītāja Ilga Ķiģele.
Vispārzināma patiesība, ka bērns nenāk pasaulē ar sapni par čipsiem, kolu, “čupačups” ledenēm, fritētiem kartupeļiem, kečupu, desām un citām draņķībām. Gluži tāpat viņš nepiedzimst ar mīlu pret svaigu kāpostu salātiem un bietēm. Pieaugušie bērnu garšas izjūtu attīsta virzienā, kas pašiem ir pieejamāks, jo ērtāks un ātrāks. Diemžēl par veselību nedomā, un pēc bada arī tas neizskatās.
