Bārbeles pagasta zemnieku saimniecība «Silavēji» nākamgad iesaistīsies starptautiskā projektā kukurūzas audzēšanā un skābbarības sagatavošanā.
Bārbeles pagasta zemnieku saimniecība «Silavēji» nākamgad iesaistīsies starptautiskā projektā kukurūzas audzēšanā un skābbarības sagatavošanā.
Vēl divās zemnieku saimniecībās, kas atrodas Valmieras un Jelgavas rajonā, sāksies divus gadus ilga sadarbība ar Flandrijas (Beļģija) Mazo uzņēmumu, tirdzniecības un lauksaimniecības ministriju. No Latvijas šī projekta iniciatore ir Zemkopības ministrija. Tā informē Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa.
Divi Flandrijas speciālisti septembrī apsekoja četras zemnieku saimniecības, kas Latvijā audzē un lopbarībai izmanto kukurūzu. Olivers Grunerts (atbildīgs par projektiem ar Centrālo un Austrumeiropu) un Ignats Verbrugens (pārzina piena lopkopību) iepazinās ar Bārbeles pagasta «Silavējiem» un izlēma, ka šajā saimniecībā ir priekšnoteikumi, lai plašāk izvērstu kukurūzas audzēšanu. Šogad bija iesēti astoņi hektāri.
Viens no saimniecības īpašniekiem Mārtiņš Mediņš kopā ar Ievu Litiņu septembra beigās un oktobra sākumā desmit dienu uzturējās Flandrijā, lai iegūtu papildu informāciju par pašlaik Latvijā tik maz audzēto kultūru. Šis brauciens bija pirmais sagatavošanās posms Flandrijas un Latvijas kopējam projektam.
Latvijā, pēc statistikas datiem, kukurūzas sējumu platības sasniedz ap 1000 hektāru, bet Beļģijā – 150000. Lopu barības devā ziemā ir divas trešdaļas kukurūzas skābbarības, vasarā – viena trešdaļa. No viena hektāra vidēji novāc 40 līdz 50 tonnu zaļās masas. I. Litiņa uzsver, ka svarīgākais augstvērtīgas lopbarības iegūšanai ir pareizs pļaujas laiks, kad sausnas saturs sasniedz 30 procentu. Tad, liekot skābbarību, sula neiztek un bez konservantiem izdodas sagatavot lielisku produktu, kas labi smaržo un arī garšo lopiem.
Mūsu laukos kādreiz audzēja daudz kukurūzas, bet barības sagatavošanas tehnoloģija bija nepareiza. Tagad ar flāmu atbalstu radīs nosacījumus, lai arī Latvijā, īpaši piena lopkopības un liellopu gaļas ražošanas saimniecībās, plašāk izmantotu kukurūzu, kas lopiem ir teicams enerģijas avots.
Latvijas un Flandrijas klimats ļoti atšķiras, tādēļ, īstenojot projektu, jāievēro mūsu īpatnības. Pirmais nosacījums – piemēro- tu šķirņu izvēle, kurām īss veģetācijas periods. Novākšanas laikam nevajadzētu ievilkties vēlu rudenī, kad sākušās salnas. Svarīga ir novākšanas tehnoloģija, augi jāsasmalcina no astoņu līdz desmit milimetru sīkos gabaliņos. Flandrijas laukos strādā moderna un dārga tehnika, fermeri to izmanto no firmām, kuras sniedz pakalpojumus. «Silavējos» kukurūzu pļauj ar kādreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražoto pašgājēju pļāvēju E-280.
Uzturoties Flandrijā, baušķenieki salīdzināja arī turienes fermeru un mūsu zemnieku saimniecības izmaksas kukurūzas audzēšanā un barības sagatavošanā. Secinājums – Latvijā tās var būt zemākas nekā pašreizējiem sadarbības partneriem.
Fakti
Flandrijas un Latvijas projektā trim zemnieku saimniecībām 2001. un 2002. gadā paredzēts piešķirt bez atlīdzības:
rudenī – līdzekļus augsnes analīžu veikšanai,
trīs šķirņu sēklu desmit hektāru apsēšanai katrā saimniecībā,
visiem kopā – jaunu kukurūzas sējmašīnu,
minerālmēslus un pesticīdus,
analīžu veikšanu sausnas un citu parametru noteikšanai,
Latvijas Lauksaimniecības universitātei – modernu aparatūru cietes noteikšanai.
