Vispirms uzvelk kurpes un tad domā, kā dabūt kājās zeķes, – tā mežu pārvaldes reformu Latvijā raksturojis Saeimas eksdeputāts Vilis Krištopans.
Vispirms uzvelk kurpes un tad domā, kā dabūt kājās zeķes, – tā mežu pārvaldes reformu Latvijā raksturojis Saeimas eksdeputāts Vilis Krištopans. Šķiet, šī ir tā reize, kad Lielā Viļa daiļrunība visai trāpīgi atklājusi lietas būtību. Kā gan citādi lai raksturo kārtību, kad vispirms ar valdības rīkojumu tiek mainīta mežu pārvaldes sistēma, pēc tam grozīts Valsts Meža dienesta (VMD) likums, un tikai pašās beigās pieņemts jauns Meža likums.
Valsts mežus, saskaņā ar reformas koncepciju, kopš 1. janvāra sāka apsaimniekot valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» (LVM), Valsts Meža dienestam atstājot mežu uzraudzības funkciju. Kā zināms, jau pirmajās gada dienās radās nesaprašanās par malkas ieguvi valsts mežā. Cilvēki pēc ieraduma devās uz mežniecību. Tur paskaidroja, ka palīdzēt var vienīgi akciju sabiedrība. Tā savukārt malkas kārotājiem ieteica pieprasījumus iesniegt pašvaldībās.
Janvāra beigās Bauskā notika LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības vadības pirmās oficiālās sarunas ar Bauskas rajona pašvaldībām par iespējām sadarboties, lai nodrošinātu malku iedzīvotājiem. LVM pārstāvji norādīja – jau krietnu laiku pirms reformas likumdošana paredzējusi, ka informāciju par malkas nepieciešamību apkopo pašvaldības. Tām Meža dienests visu laiku šo pienākumu «atņēmis». Savukārt «pagastveči» spurojās pretī un bilda, ka malkas pieprasījumus pašvaldības apkopot var, taču tās nebūs spējīgas pirkt cirsmas un organizēt to izstrādi, kā iecerējuši LVM.
Vērojot to visu no malas, rodas iespaids, ka vērienīgās mežu pārvaldes reformas «tēvi», strādājot ar 300 tūkstoš ASV dolāru vērto Latvijas mežu pārvaldes optimizācijas projektu, aizmirsuši «dažus sīkumus». Aizmirsuši to, ka joprojām ir cilvēki ar pāris santīmiem kabatā, kam nav savu mežu un ir izdevīgāk pašiem cirst un zāģēt malku, nekā to nopirkt gatavu. Bet tas, ka pašvaldību celīši jau tagad dreb zem pienākumu nastas un katru jaunu «nešļavu» uzvelt plecos tās neatļausies, bija jāparedz.
Var jau būt, ka jautājums par koksnes iegūšanu valsts mežā ir nepamatoti pārkaitēts. Taču nav dūmu bez uguns – LVM pārstāvju sniegtā informācija liecina, ka «šādiem tādiem» vairs valsts mežā nebūs ko darīt. Lietkoksnes cirsmas varēs iegādāties izsolēs, tāpat domāts izsolīt arī malkas cirsmas. Tiem, kam nav darba un trūkst līdzekļu malkas iegādei, tiek piedāvāts vērsties pie mežizstrādes firmām, kas var samaksāt par mežu kopšanu, piešķirot malku. Tomēr tūdaļ seko kārtējais šķērslis – kārtīgs mežizstrādātājs neriskēs pieņemt mežu kopšanā cilvēku, kam nav tiesību vadīt motorinstrumentus. Bet šādas tiesības nevar iegūt bez maksas.
