Bauskas centrā vakar, 15. novembrī, svinīgi tika pielikts punkts apjomīgam, komplicētam sešus mēnešus ilgam darbam.
Bauskas centrā vakar, 15. novembrī, svinīgi tika pielikts punkts apjomīgam, komplicētam sešus mēnešus ilgam darbam. Pilsētas centrālo ielu rekonstrukcija veikta, lai uz maģistrāles «Via Baltica» uzlabotu satiksmes drošību. Braucēju un gājēju labā zemē ieguldīti trīs miljoni eiro.
Profesionālu meistaru brigāde
Projekta realizācijas ģenerāluzņēmējas SIA «Šlokenbeka» direktors Māris Paiders vairākkārt uzsvēris, ka tikt pie šāda projekta realizācijas kārojas katram ceļu būvētājam. Tas bijis gluži kā amata prasmes, darba organizācijas mākas eksāmens, jo vienlaikus Bauskas ielās darbus šovasar veica desmit apakšuzņēmēju. Tās bija SIA «Avesta», «Remus», CBM, «Kvēle», «Gaujas sapals», «Signum», ACB, Ceļu un tiltu būves uzņēmums no Liepājas, Bauskas pašvaldības uzņēmumi «Namu pārvalde», «Komunālie pakalpojumi», sacīja Juris Krupinskis, projekta izpildes vadītājs no SIA «Šlokenbeka».
Arī «Bauskas Dzīve» jūtas piedalījusies šajā projektā. Kopš 1998. gada janvāra par šo tēmu mūsu avīzē ir bijis gandrīz 80 publikāciju, īsas ziņas un lasītāju uzdotus jautājumus neskaitot.
Pret vietējo ļaužu gribu
Ielūkojoties pirms trim gadiem publicētos rakstos, kļūst skaidrs, ka to, kas kopš 1999. gada, kad sākās Mēmeles tilta rekonstrukcija, Bauskā ir noticis, baušķenieki NAV gribējuši.
Diskusiju un asu strīdu bijis ļoti daudz. Vides un dabas aizstāvji brīdinājuši, ka centrālās ielas pārvēršana par lielceļu sekmēs vecpilsētas sabrukšanu, nebūs ne klusuma, ne svaiga gaisa.
«Naivi domāt, ka simtiem autofurgonu, kuri ik dienu, kalnā braucot, rēkdami un smirdēdami trauksies cauri pilsētai, te apstāsies un to vadītāji vietējos veikalos un kafejnīcās tērēs dolārus, kronas vai latus. Viņi atstās tikai izplūdes gāzes, smogu un – nedod, Dievs! – kāda neuzmanīga ceļa šķērsotāja mirstīgās atliekas.» Tā 1998. gada 6. aprīlī «Bauskas Dzīvē» rakstījusi B. Sveķe.
«Bauska nenovēršami pārvērtīsies par piesārņotu tranzītmazpilsētu. Ko teiktu rīdzinieki, ja piepeši caur Vecrīgu novirzītu automaģistrāli? Pret ielu rekonstrukcijas projektu ir savākts ap tūkstoš parakstu iesniegšanai pilsētas Domē un valdībā.» Šādu viedokli paudusi Sandra Smolija, baušķeniece, diplomēta arhitekte un pedagoģe, diskusijā, kas notikusi 1998. gada aprīlī Bauskas tautas namā.
Gadsimta dāvana pilsētai vai šantāža?
Latvijas Autoceļu direkcijas sagatavotais Bauskas ielu rekonstrukcijas pirmprojekts no 1997. gada rudens četras reizes ticis apspriests pilsētas Domē. Trīs dienas 1998. gada marta sākumā ielu rekonstrukcijas projekts bija izlikts Domes zālē. Aprīlī tas nodots publiskai apspriešanai. Varianti vairākkārt iztirzāti kopā ar vietējiem dažādu nozaru speciālistiem, tāpēc arī iedzīvotājiem ievērojami iebildumi nevarētu rasties. Tā «Bauskas Dzīves» slejās 1998. gada 11. martā izteicies Domes toreizējais priekšsēdētājs Jānis Teikmanis.
Latvijas Autoceļu direkcijas ceļu tīkla vadītājs Andris Arbergs biedējis, ka, rekonstrukcijas ieceri noraidot, nauda tiks atdota citai pilsētai un Bauskā gājējiem vēl ilgi būšot jāpiecieš tādi «labumi» kā brišana pa Zaļās ielas mālainajām nomalēm un biešu vedēju šķaidītie dubļi uz šaurā Mēmeles tilta. («BDz», 1998. g. 14. aprīlis)
«Piekrītu, ka ielu rekonstrukcijas projekta piedāvājums pilsētai ir sava veida šantāža. Ta- ču tagad ir jāņem tas, ko iespējams paņemt,» tik saimniecisks 1998. gada 14. aprīlī bijis Jāņa Mičuļa, toreizējā Bauskas siltumtīklu uzņēmuma direktora, viedoklis.
Ielu rekonstrukcijas projek- tu par lielu laimi un vairāku miljonu vērtu gadsimta dāvanu pirmoreiz Bauskas pastāvēšanas laikā nosaucis Ceļu satiksmes drošības direkcijas Bauskas rajona nodaļas toreizējais vadītājs Mintauts Lasmanis («BDz», 1998. g. 27. maijs)
Pārmetumi Bauskas pašvaldībai
Projektam bija jābūt gatavam līdz 1998. gada 1. jūnijam. Tomēr par Kalna ielas rekonstrukciju Bauskā vēl 1998. gada 7. jūlijā karsti diskutēts Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. To bija panākušas baušķenieku protesta vēstules. Iecerētā projekta realizāciju nav atbalstījis Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks. Viņš sacījis, ka projektam nav veik- ta pilsētbūvnieciska analīze.
Savukārt ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece Dzintra Upmace pārmetusi Bauskas pašvaldībai, ka pilsētai nav izstrādāts ģenerālplāns. Viņa sacījusi, ka Jānis Teikmanis, toreizējais Domes priekšsēdētājs, esot pat iebildis pret Ls 7000 mērķdotācijas piešķiršanu teritoriālai plānošanai, lūdzot labāk atvēlēt naudu sociāli ekonomisko problēmu risināšanai. «Te var notikt ielaušanās pilsētas kultūrvēsturiskajā vidē. Ja pašvaldība ļauj šo vidi sabojāt, tad ar laiku tai var tikt atņemts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Bauskā par to nav padomāts,» kritiski spriedusi Dzintra Upmace. («BDz», 1998. g. 13. jūlijs)
Šajā pašā publikācijā secināts, ka protestētāji tomēr ir nokavējuši. Bauskas apvedceļa būves izdevumus varētu atpelnīt 25 gados. Savukārt Kalna ielas rekonstrukcijai iztērētā nauda «atnākšot atpakaļ» 5,8 gados, paudis Valdis Laukšteins, Satiksmes ministrijas Autoceļu departamenta Tehniskās pārvaldes direktors. J. Teikmanis gan nav kavējies piebilst, ka pilsēta no sava budžeta ar līdzfinansējumu projektu neatbalstīšot.
Atklājas pazemes pārsteigumi
Par to, ka sākusies reāla gatavošanās izstrādātā projekta īstenošanai, «Bauskas Dzīve» rakstījusi 1998. gada 4. septembrī. Projektēšanas konsultatīvās firmas akciju sabiedrības «Ceļuprojekts» speciālisti vairākās vietās Bauskā veikuši ģeodēziskās izpētes urbumus. Tie sniegušies līdz sešu metru dziļumam, lai iegūtu grunts paraugus. Kalna ielā veikti septiņi, Zaļā ielā desmit urbumu. Pie universālveikala divu metru dziļumā konstatēts apmēram 20 centimetru biezs dolomīta slānis. Netālu no Rātslaukuma, kur līdz 60. gadu vidum bijusi degvielas uzpildes stacija, 3,5 metru dziļumā atklāts, ka grunts piesārņota ar naftas produktiem.
Šīs izpētes laikā 1998. gadā pamanīts, ka bruģis Kalna ielā savulaik likts tieši uz augsnes virskārtas, neizveidojot ielas pamatu. Dīvainā veidā šis atklājums projektā nav ticis atbilstoši fiksēts. 2001. gada vasarā, izrokot Kalna ielu 2,5 metru dziļumā, visu acu priekšā atklājās, ka zem plānā asfalta un bruģa tiešām ir tikai grunts. SIA «Šlokenbeka» direktoram Mārim Paideram nācās pamatīgi cīnīties par papildu finansējuma piešķiršanu, lai Kalna ielas pamatu varētu piepildīt atbilstoši pašreizējo standartu prasībām. Pazemes izpēte diemžēl nebrīdināja arī par drūmāko šīs vasaras izrakteni – aviobumbu –, kas Kalna ielā nepilnu trīs metru dziļumā bija gulējusi vairāk nekā 50 gadu.
Pirmais un pēdējais reizē
Rekonstrukcija sākās 1999. gada pavasarī ar Mēmeles tilta paplašināšanu. Šis darbs prasīja divus gadus. 2000. gada pavasarī un vasarā SIA «Avesta» veica Zaļās ielas kapitālo remontu posmā no Upmalas ielas līdz vecās Salātu ielas galam pie kafejnīcas «Pauze». Par to Aigars Sēja, SIA «Avesta» tehniskais direktors, «Bauskas Dzīvei» stāstījis 2000. gada 14. aprīlī.
Pilnībā atjaunoto Mēmeles tiltu atklāja 2000. gada 9. septembrī. Todien Bauskas toreizējais mērs Jānis Teikmanis zirgu pajūgā tiltam pāri vizinājis ministru prezidentu Andri Bērziņu. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs atzinis, ka monolītais Mēmeles tilts ir pirmais šādas konstrukcijas tilts Baltijā un ticis būvēts ar «rezervi nākotnei». Savukārt tas ir bijis pēdējais rekonstruējamais tilts autoceļa «Via Baltica» posmā no Ainažiem līdz Grenctālei. («BDz», 2000. g. 11. septembris)
Ar konkrētiem lēmumiem un veikumu Bauskas vēsturē ieies 2001. gads. «Bauskas Dzīve» 16. februārī rakstījusi, ka pilsētas Domē un Latvijas Autoceļu direkcijas nodaļā apstiprināts projektēšanas konsultatīvās firmas akciju sabiedrības «Ceļuprojekts» izstrādātais un precizētais Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas projekts. Šī gada 29. aprīlī Bauskas Domes jaunais sastāvs jau spriedis, kā tiks mainīta satiksmes shēma, izveidojot pagaidu apvedceļus tranzītam un pārējai autosatiksmei.
Nodots laika un lietotāju vērtējumam
Bauskas Domē 8. jūnijā pirmoreiz tikās ģenerāluzņēmēja SIA «Šlokenbeka» un visi apakšuzņēmēji, bet darbi sākās 11. jūnijā. Visu projekta realizācijas laiku katru otrdienu darba sanāksmēs Domē pulcināja tajā iesaistīto uzņēmumu pārstāvjus. Korekti, stingri un prasīgi tika izvērtēts nedēļas veikums. To secināja projektu vadītāji Gints Alberiņš (Latvijas Autoceļu direkcija), Juris Krupinskis (SIA «Šlokenbeka») un Elgars Smiltnieks (projekta galvenais arhitekts). Pēdējā darba sanāksme notika šī gada 6. novembrī, kad tika apkopoti darbu pieņemšanas komisijas secinājumi un aizrādījumi.
Jau dzirdētas pilsētnieku iebildes, ka rekonstrukcija ir brutāli atdalījusi gājējus no braucējiem, ar to domājot par aplokiem dēvētās barjeras ietvju malās. Autovadītāji savukārt lēš, ka satiksmes regulēšanai izveidotais aplis esot par mazu, tādēļ ziemā uz Kalna ielas gaidāmi gan sastrēgumi, gan negadījumi. Ir arī citas iebildes.
Taču tūlīt tik lielu darbu, kādu Bauska nav piedzīvojusi, nevar vienā paņēmienā izvērtēt detaļās un sīkumos. Tomēr nevar noliegt, ka šīs pārmaiņas Bausku ir padarījušas citādāku, mūsdienīgāku. Šādus un līdzīgus uzlabojumus gribas turpināt pilsētas pārējās ielās, virzienā no centra uz nomalēm.
Kolēģu Jāņa Folkmaņa, Viļņa Auzāna, Agneses Korbes un savas publikācijas gadu gaitā pārlūkojusi INGA MUIŽNIECE
***
Izrādās – īstie vainīgie ir bijuši somi…
Ideja par ielu rekonstrukciju Bauskā un Iecavā radās 1993. gadā, kad pēc manas iniciatīvas ceļu administrācijas somu konsultanti izstrādāja Bauskas rajona kustības drošības uzlabošanas plānu.
Bauskas rajonu izvēlējās tāpēc, ka to šķērso «Via Baltica», kuras attīstībā somi ieinteresēti. Plāna pamatideja – sakārtot ceļu Iecavā un Bauskā, no satiksmes drošības viedokļa tā saucamajos «melnajos punktos», lai parādītu, ka ne vienmēr apdzīvotām vietām nepieciešams apvedceļš. Plāns vairākus gadus «nogulēja plauktā». Trūka naudas, lai to realizētu, līdz pavērās iespēja saņemt Eiropas Savienības mērķdāvinājumu.
Vilnis Millers, Latvijas Autoceļu direkcijas Valsts autoceļu fonda daļas vadītājs («BDz», 1998. g. 18. aprīlis)
