Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir pamanījusi, ka arī laikraksts «Bauskas Dzīve» seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem iestādē «Annele».
Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir pamanījusi, ka arī laikraksts “Bauskas Dzīve” seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem iestādē “Annele”. Publikācijās “Atjauno kriminālprocesu” (29. martā) un “Pazaudēti bērni” (3. aprīlī) ir pausta neizpratne par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas centieniem šīs lietas risināšanā. Mēģināšu izskaidrot lietas apstākļus.
“Vai “Annele” tiešām ir pats sliktākais bērnunams Latvijā vai arī ministrija ar šo piemēru grib parādīt, ka var ko panākt? Taču ko īsti?” tā vaicā žurnāliste Inga Muižniece publikācijā “Pazaudēti bērni”. Jebkurā gadījumā, kad ir saņemta informācija par bērnu tiesību pārkāpumiem, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija attiecīgajā iestādē veic pārbaudi. Ja ir iesaistīts bērns, viņa ģimene, skola un citas institūcijas, bērnu tiesību aizsardzības inspektoru uzdevums ir izvērtēt visus lietas apstākļus – pārbaudes laikā tiek uzklausīts un ņemts vērā gan bērna, gan pieaugušā stāstītais.
Ja sniegtās ziņas pārbaudes laikā apstiprinās, tad mūsu uzdevums ir veikt nepieciešamās aktivitātes, lai šos pārkāpumus novērstu. Sazināmies ar tiesībsargājošām institūcijām, kuru kompetencē ir lietas apstākļu noskaidrošana un, konstatējot likuma pārkāpumu, vainīgo saukšana pie atbildības. Viņam jāatbild par pieļautiem pārkāpumiem un jādara viss, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos.
Bērnunams “Annele” nav vienīgā iestāde, kurā konstatēti tik nopietni pārkāpumi un tiek veiktas nepieciešamās pārkāpumu novēršanas aktivitātes. Tādas situācijas atklātas arī Rīgas bērnunamā “Ziemeļi” un bērnunamā patversmē “Apīte”, Daugavpils rajona bērnu sociālās aprūpes centrā “Kalkūni”, Vaiņodes internātskolā, kā arī Baltinavas kristīgajā speciālajā internātskolā.
Pārkāpumu novēršanā ļoti svarīga ir sadarbība ar konkrēto pašvaldību un tās iestādes vadību, kurā pārkāpumi konstatēti. Gadījumos, kad vietvara un iestādes vadība neveic nepieciešamās darbības, ministrija vēršas pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra ar lūgumu izvērtēt vietvaras vadītāja rīcību un atbilstību ieņemamam amatam.
Ingas Muižnieces rakstā ir arī jautājumi: kā saprasties ar bērniem, kam ir uzvedības traucējumi? Vai protests pret dzīvi attaisno atteikšanos mācīties? Ja visiem pedagogiem būtu zināmas mūsdienu prasībām atbilstīgas darba metodes, prasmes, kā arī teorētiskās zināšanas, tad ik reizi, vērtējot kādu konfliktsituāciju, sarunās ar pedagogiem neizskanētu jautājums – ko mums darīt, kā rīkoties gadījumos, kad pusaudžu rīcība ir destruktīva? Ir svarīgi izvērtēt bērnunamu darbinieku zināšanas un prasmes, strādājot ar pusaudžiem, kas ilgstoši bijuši pakļauti vardarbībai un kuriem ir smagi uzvedības traucējumi.
Bērnunama audzēkņi savās ģimenēs ilgstoši cietuši varmācību. Šādi apstākļi ir veicinājuši bērnu destruktīvas uzvedības attīstību, agresiju. “Annelē” dzīvojošie, arī tā grupa, kuru tiesības ir skartas, ir ievietoti bērnunamā agrā bērnībā. Līdz ar to prasība par objektīvu un kritisku audzināšanas izvērtēšanu šajā bērnunamā ir pamatota. Ir precīzi jāanalizē apstākļi, kuru dēļ audzēkņi, sasniedzot pusaudžu vecumu, nav motivēti ievērot iekšējās kārtības noteikumus, kā arī iegūt izglītību.
“Annelē” strādā dažādi speciālisti, taču ir pamatotas bažas, ka viņu darbība nav organizēta pēc komandas darba principiem un rezultāts nav orientēts individuāli uz katru bērnu, kuram nepieciešama palīdzība.
Jebkāda vardarbība nedrīkst būt akceptēta kā pedagoģiska audzināšanas metode. Profesionālam skolotājam jābūt zinošākam, prasmīgākam un gudrākam par audzēkņiem, lai jebkuru konfliktsituāciju risinātu ar akceptētām pedagoģiskās audzināšanas metodēm. Arvien biežāk saņemam bērnu un pusaudžu pamatotas sūdzības par vardarbīgām audzināšanas metodēm. Inspektoriem tāpēc nav iemesla uzskatīt, ka pedagogiem būtu pietiekamas zināšanas un izpratne par bērnu tiesību jautājumiem.
Pedagogiem ir pieejami dažādi papildu kursi. Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir finansējusi mācības pašvaldību darbiniekiem. Tiek rīkotas tikšanās ar vietvaru pārstāvjiem un pedagogiem, kurās viņi, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, psihologi, vecāku apvienības pārstāvji dalās pieredzē, veidojot izpratni par dažādu problēmsituāciju risināšanu.
Veicot pārbaudi bērnunamā “Annele”, bērnu tiesību aizsardzības inspektori tikās ar direktori Lilitu Grāvīti. Viņa stāstīja, ka iestādes pedagogi un speciālisti ir apmeklējuši dažādus kursus. Pārbaužu rezultāti liek secināt, ka iegūtās zināšanas par audzināšanas instrumentiem un metodēm “Anneles” speciālisti nav izmantojuši praktiskajā darbā ar bērniem.
E. SOKOLOVA-JURŠEVSKA, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste
