Bauskas rajona skolās šajā mācību gadā sāka strādāt tikai trīs jauni pedagogi. Pavisam lauku rajonos Latvijā šoruden vakantas esot bijušas 275 skolotāju vietas.
Bauskas rajona skolās šajā mācību gadā sāka strādāt tikai trīs jauni pedagogi. Pavisam lauku rajonos Latvijā šoruden vakantas esot bijušas 275 skolotāju vietas. Tā tieši pirms jaunā mācību gada sākuma rakstījusi «Neatkarīgā Rīta Avīze».
Šo deficītu valsts cenšas deldēt visiem spēkiem. 2000./2001. mācību gadā augstāko pedagoģisko izglītību valstī apguva 8599 cilvēki, no tiem 5963 mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, 2636 – par savu naudu. Šādus datus «Bauskas Dzīve» ieguva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamentā.
Skolotāju izglītošana un izglītības zinātne augstskolām ir kā «zelta ādere», jo no 16 valsts augstskolām šī studiju joma ir deviņās. Īpaši interesants ir skolotāju izglītotāju «pirmais piecnieks», ko pētījusi Inta Brikše, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne. Viņa izzinājusi, ka Daugavpils Pedagoģiskā universitāte par valsts budžeta naudu pedagoģijā klātienē skolo 488 studentus, Latvijas Universitāte – 590, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 606, Liepājas Pedagoģijas akadēmija – 644. Tomēr daudz vairāk budžeta līdzekļu – 925 studentu skološanai – ticis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai (RPIVA), ko mēdz saukt arī rektora uzvārdā – par Stabiņa augstskolu.
Šai izglītības iestādei Bauskā ir nodaļa, kurā studē diezgan daudz mūsu rajona mācību iestāžu darbinieku, kam ir augstākā, bet ne pedagoģiskā izglītība vai arī vidējā speciālā izglītība. Šie cilvēki studē neklātienē nevis par budžeta, bet gan par savu naudu, kas, kā noskaidrojās 2000. gada rudenī, augstskolas kasei pagājusi garām, un ar šī procesa pētīšanu nodarbojusies pat Prokuratūra.
Nākas vien brīnīties, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un valsts budžeta labvēlība pret šo joprojām neakreditēto augstākās izglītības iestādi ir nemainīga. RPIVA laiku pa laikam piesaista interesi ar neakreditētām studiju programmām, finanšu darbībām, nelikumīgiem diplomiem. Pēdējais skandāls skar RPIVA nelikumīgi piedāvātās diplomātijas un starptautisko tiesību specialitātes slēgšanu. Studenti tajā iestājās, maksāja tiešām prāvu mācību naudu, bet šovasar paziņots, ka programma tiek slēgta un jaunieši varot izvēlēties kādu citu no RPIVA programmām. Tas izskatās apmēram tā, kā medicīnas studentam 3. kursā piedāvātu turpmāk apgūt automehāniku.
Arī šogad pedagoģiju par budžeta līdzekļiem RPIVA varēs apgūt 150 pirmkursnieku, tas ir vairāk nekā citās pedagoģijas augstskolās, izņemot Latvijas Universitāti (203). Tad nu atliek vien brīnīties, kāpēc RPIVA klātienes absolventus nemana mūsu skolās?
