Vecumnieku novada pašvaldība nav ļāvusi no Kurmenes tautas nama izvadīt mūžībā aizgājušu vietējā sabiedrībā zināmu cilvēku, savas zemes un novada patriotu. Par to rakstīja laikraksta «Staburags» redaktore Agita Grīnvalde-Iruka, kura pati bija klāt bērēs ap simt ļaužu pulkā. Kurmenē nav ne kapličas, ne rituālu zāles, iespējamu variantu šādam gadījumam nav daudz – tautas nams un katoļu baznīca. No dievnamiem izvadīt pieņemts draudžu locekļus, aizgājējs tāds nav bijis… tomēr pašvaldības izpilddirektore pati sazvanījusi draudzes priekšnieku, un viņš bija ļoti pretimnākošs, un bēru rituāls noticis baznīcā. Izpilddirektore Aiga Saldābola uzskata, ka tautas namus nevajadzētu pārvērst par bēru ceremoniju vietām, bet viņa gan apliecina – ja Kurmenes gadījumā baznīcas draudze telpas būtu atteikusi, viņa meklētu risinājumu.
Patiesības labad gan jāteic, ka Vecumnieku novadā bijušas bēres, kad no Vecumnieku tautas nama izvadīta vietējā daktere Ausma Burkovska, tāpat arī sporta skolotājs Viktors Teseļskis, skolotāja un Vecumnieku pagasta muzeja izveidotāja Velta Teseļska.
Uzskatu, ka kultūras iestādes tomēr ir atveramas tautai arī skumjajos bēru gadījumos.
Šādās situācijās pretimnākoša ir Bauskas novada pašvaldība un Kultūras centra darbinieki. Esmu joprojām ļoti pateicīga viņiem par atbalstu, jo «Bauskas Dzīves» žurnālists Vilnis Auzāns pēdējā gaitā tika pavadīts no Bauskas kultūras centra, tāpat arī pēdējās ardievas mūsu bijušās kolēģes Zanes tēvam tika teiktas Kultūras centrā. Un nevienam no tā nekāda sliktuma nebija, tikai gandarījums par situācijas izpratni un pleca sajūta, pārdzīvojot zaudējumu.
Bēres pieder mūsu dzīves gājumam. Vēl jo vairāk Latvijā, kur bēru rituāli un kapu kopšana ir tradicionāla kultūrvēstures sastāvdaļa, ierakstīta mūsu kultūras kanonā.
