Gatavojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām, pēdējā mēnesī pirms valsts budžeta pieņemšanas pamodušies jaunie politiskie spēki, kas tagad sāk pieprasīt būtiskas izmaiņas budžetā, piemēram, prasa mainīt plānoto veselības apdrošināšanas sistēmu. Argumenti pareizi – vismaz apmēram 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju būs spiesti šo pakalpojumu pirkt, jo jaunā sistēma neparedz viņiem veselības apdrošināšanu. Turklāt šī grupa ir sociāli vismazāk aizsargātā un finansiāli vismazāk nodrošinātā.
Tomēr īstenībā šīs partijas pieprasa nevis reālas izmaiņas, bet gan provocē valdību uz konfliktu un audzē politisko kapitālu ar publicitātes palīdzību. Turklāt pārmet plašsaziņas līdzekļiem, ka viņi šo problēmu ir «nogulējuši», nav aprakstījuši, nav informējuši.
Ja kāds nelasa laikrakstus, tad tam visam var noticēt. Patiesība ir tāda, ka 2018. gada budžeta apspriešana kopā ar gaidāmo nodokļu reformu ļoti aktīvi sākās jau šī gada sākumā. Iesaistoties sociālajiem partneriem, ar plašu masu mediju atspoguļojumu un aprakstiem, kādi ir reformas sagaidāmie rezultāti. Ap aprīli un maiju aktīvākās diskusijas bija beigušās, sākās ministrijas darbs pie precīzas dokumentācijas izstrādes. Jā, sadarbības partneri – gan uzņēmēji, gan sociālās jomas pārstāvji – uzsvēra, ka galarezultātā panāktais risinājums nav tas, kas gaidīts, bet tas esot labāks, nekā vispār neko nedarīt.
Tagad, kad visi laikus domājošie un plānojošie jau sāk prātot par nākamā gada idejām, mostas topošie «tautas kalpi», kas paziņo, ka viss ir noklusēts, tauta nav uzklausīta un budžets atkal jāmaina. Diez, ja šādas partijas iekļūs Saeimā – kādu valsts pārvaldi varam gaidīt?
