Mēs stāvam uz dzīves perona. Un gadi dodas garām.
Mēs stāvam uz dzīves perona,
Un gadi dodas garām,
Un dienas drāžas un dun,
Un minūtes nozib kā stari.
Ir jāpagūst iekāpt laikā
Un savu vagonu atrast,
Kurā jūti, ka dzīvo
Un mūžu piepildīt vari.
Un dzīvības sliedes nesīs
Gar piestātnēm lielām un mazām,
Bet, ja vēl ko nepaspēj ceļā,
To pēdējā stacijā dari.
