Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka lielākās bažas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir lauku iedzīvotājiem. «Bauskas Dzīve» uzklausīja divu lauku uzņēmēju viedokli.
Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka lielākās bažas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir lauku iedzīvotājiem.
«Bauskas Dzīve» uzklausīja divu lauku uzņēmēju viedokli. Abi ir vidēja vecuma saimnieki, kuri prot strādāt un darbā ievieš jaunas tehnoloģijas.
***
JĀNIS PASTARS, Iecavas pagasta zemnieks, audzē graudaugus un kartupeļus, zemnieku saimniecībai ir ievirze lauku tūrismā.
– Kāpēc es balsošu par? Vispirms, lai Latvijai būtu drošības sajūta. Tādu mazu vienību kā mūsu valsti šūpo visi vēji un kam iegribas visās jomās. Mums visur ir mazs spēks, un tas, manuprāt, ir galvenais arguments, lai izšķirtos – PAR.
Sakārtosim nozari
ES ir demokrātiska valstu saime, taču, nenoliedzami, jārēķinās ar polarizāciju un centralizāciju, pārskatiem, ko vajadzēs Eiropai. Šis ir tāds viens mīnuss. Bet ar šo stingro un, pēc pašu eiropiešu atzinuma, birokrātisko atskaites sistēmu mēs būsim spiesti sakārtoties visās dzīves jomās. Mēs būsim sakārtojuši savas valsts likumdošanu, ja ne absolūti, tad tuvu tam. Likumiem Eiropā būs lielāks spēks. Tos vajadzēs realizēt dzīvē. Latvijas otrās brīvvalsts laikā ir pieņemti pareizi likumi, tie neīstenojas un jāpieņem atkal jauni likumi. Mēs būsim spiesti sakārtot arī savu lauksaimniecību kā nozari. Jau sākot ar zemnieku saimniecību, jo tuvāk esam ES, jo atskaišu būs vairāk. Diemžēl ar to jārēķinās. Atskaites būs jāpilda ne tik daudz papīra, bet elektroniskā formātā. Ar laiku tas būs tikpat pašsaprotami, kā, piemēram, tagad mobilā telefona lietošana.
Grūtais pārejas periods
Es apzinos, ka mūsu lauksaimniecības konkurētspēja ir apdraudēta. Mēs spējam izaudzēt kvalitatīvu produkciju, bet mūsu ģeogrāfiskais novietojums – gandrīz visvairāk uz ziemeļiem salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – ir nevienlīdzīgs nosacījums. Piemēram, Somija, iestājoties ES, ieguva dažas atlaides dabas apstākļu dēļ. Pieļauju, ir vēl citi zemūdens akmeņi, ko mēs neredzam un nespējam iedomāties. Bet lauksaimniecībai būs lielāks atbalsts ar subsīdijām un citiem maksājumiem, arī infrastruktūras sakārtošanai.
Manuprāt, ļoti smags būs pārejas periods. Tā nebūs vienlīdzīga spēle, ES valstis jau tagad mums ir priekšā. Ja mēs, kandidātvalstis, nespējām izcīnīt sev labvēlīgākus nosacījumus, tagad jāsamierinās. Skaidrs ir tas, ka vajadzēs ražot intensīvāk, no ekstensīvās ražošanas pāriet uz intensīvo.
Būs jāatrod alternatīvas, manuprāt, «aizies» bioloģiskā lauksaimniecība. Šādai produkcijai ir labas eksporta iespējas. Būs jārēķinās ar to, ka lauki nav tikai lauksaimniecība. Iespējams, kāda nozare var izzust. Cik izdevīga mums ir dārzeņu audzēšana, piemēram, salīdzinājumā ar dienvidu zemēm? Varbūt arī nāks kas jauns klāt. Mierīgākas var būt tās nozares, kam piešķirtas kvotas. Protams, ir jautājums, kādas tās būs pēc desmit gadiem? Diemžēl.
Būs vides pārmaiņas
Apmeklējot daudzas Eiropas valstis, ir patīkami vērot augsto attīstību, īpaši jau Vācijā. Esmu sajūsminājies par sakārtoto lauku vidi Skotijā, arī citās Eiropas zemēs. Mūsu ģimene nežēlo spēku sētas kopšanai, un es ceru, ka visa Latvija būs sakārtotāka. Ja ne citādi, tad varbūt ar naudu to piespiedīs izdarīt. Vienmēr esmu priecājies par Iecavas pagasta aktivitāti sakoptības konkursu rīkošanā, cik fanātiski to ilgus gadus darījis Ēvalds Kivilands.
Bērnu dēļ mēs pārkārtojam lauksaimniecisko ražošanu. Mums ir izdomāta stratēģija, mācību process, kurš ko apgūs. Vecākais dēls jau mācās Bulduru dārzkopības vidusskolā, jo vienam ir jābūt ar lauksaimniecības izglītību, domājot par nākotni Eiropā. Viņš pieņēma šo izvēli, bet tā būs viena no specialitātēm. Pašlaik mēs nevirzām bērnus uz lauksaimniecību. Viņi papildus mācās valodas, un divi jau var ar viesiem saprasties angļu valodā.
P. S. J. Pastara sieva Dzintra atgādināja, ko sacījis kāds gados vecāks zviedru lauksaimnieks: «Ja es sāktu dzīvi no gala, mācētu harmoniski savienot darbu un atpūtu.» Arī mēs par to domājam. Eiropas valstu iedzīvotāji atrod laiku vasarā ceļot pa dzimto zemīti, mums vasarā tas neizdodas. Mums tas jāiemācās.
***
RAITIS GARAIS, saimnieko Īslīces pagastā, audzē graudaugus un cukurbietes.
– Uzskatu, ka esmu eiroreālists, nevis eiroskeptiķis, jo šo formulējumu sabiedrībā uztver ar negatīvu pieskaņu. Manuprāt, Latvija Eiropai nav vajadzīga kā ražotāja, bet gan kā tirgus «pleķis». Mūsu lētais darbaspēks arī ir izdevīgs. Eiropa noveco, tai vajadzīgas jaunas smadzenes. Baidos, ka centīgākie jaunieši aizvien plašāk izmantos mācību iespējas ārzemēs un tēvzemē veidosies intelektuāls vakuums. Eiropa novērtē arī to, ka pie mums vēl ir nesabojāta daba, lēta zeme.
Nepiepildām savu tirgu
Ko Eiropa prasa no mums, un ko paši dara? Visur vajag ideālu tīrību, bet vai dalībvalstīs tā ir absolūti nodrošināta? Pagājušajā ziemā bija izdevība slēpot Vācijas Alpos. Redzēju tur guļbūves ēku, kurā vasaras mēnešos gatavo sieru. Pa logiem varēja saskatīt ražošanas iekārtas. Pie mums tādu cehu «aizklapētu ciet» vienā mirklī. Manuprāt, ne tikai tā izpaužas dubulta morāle – izvirzīt prasības, lai iznīcinātu mūsu ražošanu. Piemēram, apmeklējot Dānijā fermeri, kurš audzē cūkas, uzzināju, ka viņam noteiktais ražošanas apjoms tika aprēķināts, ņemot vērā pirmsiestāšanās pēdējo trīs gadu rādītājus. Bet kā ir Latvijā? Desmit neatkarības gados ražošana ir katastrofāli samazinājusies, tikai nedaudz saimniecību attīstījušās un strādā Eiropas kvalitātē. Bet ar šo apjomu nespējam nodrošināt iekšējo tirgu.
Neizdevīgi līgumi
Daži politiķi tagad jau atzīst, ka Latvijas noslēgtais līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kā arī Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums mūsu zemei nav izdevīgs.
Kas nopelna uz tā rēķina, ka Latvijā ieved tik daudz pārtikas preču? Ne jau zemnieki, kuri būtu spējīgi apgādāt savu valsti ar pašu ražotu produkciju, ja vien pastāvētu kaut cik stabila un izdevīga cenu politika. Latvijas iekšējā tirgus ietilpība ir 600 līdz 700 miljoni latu. Mēs paši ražojam pārtikas produktus par aptuveni 100 miljoniem. Importējot pārtiku, mums darba vietas tiek atņemtas. Tā veidojas sociālā ķēde: nav darba, nav pietiekami naudas, lai bērnus skolotu, lai baudītu kultūru.
Negribu sevi mānīt
Kura valdība noslēdza neizdevīgos līgumus? Tā, kurā vadošais bija «Latvijas ceļš». Šie paši politiķi virzīja sarunas par iestāšanos ES. Vai jūs ticat, ka šoreiz viņi būs noslēguši līgumus, kas ir izdevīgi valstij? Es ne.
Mums sola, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, lauksaimniecības produkcijai būs augstākas cenas un garantēts tirgus. Negribu sevi mānīt un vilties, bet pašlaik neviens konkrēti nerunā, kāds būs vispārējais patēriņa preču cenu pieaugums. Domāju, ka arī izmaksas lauksaimniecībā paaugstināsies. Par velti neviens neko nesaņem, kaut arī ierēdņu runās tiek nosauktas miljoniem latu lielas summas lauku atbalstam.
Neviens nerunā par to, kā būs, kad Eiropas Savienības subsīdijas vairs netiks maksātas un paliks tikai nacionālās. Kā mēs konkurēsim ar bagātajām valstīm?
Globalizācijas scenārijs
Man pat šķiet – tas, kas neizdevās bijušajai Padomju Savienībai, Eiropas Savienībā būs izdarīts. Pēc tās nosacījumiem personas dokumentā vairs adrese nav vajadzīga, tautībai arī nav nozīmes. Tiek popularizēta kosmopolītisma ideja. Cilvēkam, kuram nav nacionalitātes, adreses, nav nekādu sakņu, dzimtās vietas nozīme zūd, un, kur ir labi, tur es dodos. Ar šādiem ļaudīm ir viegli manipulēt. 80. gadu sākumā, kad dienēju padomju armijā, neinformētības un melu ietekmē biju gatavs piedalīties karā Afganistānā. Manuprāt, daudzi, nebūdami pilnībā informēti, ir gatavi stāties Eiropas Savienībā.
Latvijai neizdevīgie līgumi, sagrautā lauksaimniecība un rūpniecība, «veiksmīgā» privatizācija – tas viss ir globalizācijas scenārijs, kura režisores ir pasaules lielvalstis.
