Šonedēļ konferencē par skolotāju, skolēnu, vecāku pienākumiem un tiesībām kāda pedagoģe apgalvoja, ka viņai bailes no sabiedrības neaudzinātības.
Šonedēļ konferencē par skolotāju, skolēnu, vecāku pienākumiem un tiesībām kāda pedagoģe apgalvoja, ka viņai bailes no sabiedrības neaudzinātības. Pirmajā brīdī atziņa šokē. Tomēr nākas secināt, bumeranga atgriešanās nav gaidīta tik ātri.
Pamatvērtību noniecināšana, meli, miljonu nozagšana, visatļautība un nodarījumu nesodīšana varas augstākajās aprindās – morāles modelis, kas ilgus gadus tiek piedāvāts kā attiecību paraugs. Nu tas atgriezies un visspēcīgāk skāris tieši jauno paaudzi. Naivi ir uzskatīt, ka lielas sabiedrības daļas neaudzinātība, mazizglītotība ir laika radīta nejaušība.
Nebūsim vientieši! Jebkurai politiskai varai, kuru balsta nauda, un Latvijā noteicošais ir tieši tāds varas modelis, ir izdevīgi, ka liela daļa sabiedrības ir mazizglītota. Tādus vēlēšanās vieglāk pārliecināt balsot par “buldozeriem” un “rīcības cilvēkiem”, tādiem ir mazākas alkas pēc Gaismas pils, augstvērtīga nacionālā kino un citiem kvalitatīviem produktiem. Tādi var iztikt bez baseina, samierināties ar sliktiem ceļiem un naivi cerēt, ka pēc četriem gadiem ievēlēs īstos un pareizos savus kalpus.
Šodien pedagoģe baidās no neaudzinātiem, nekulturāliem skolasbērniem. Pēc gadiem mēs visi bīsimies no vēl ciniskākiem politiķiem, dzērumā apdullinātiem šoferiem un uzņēmējiem, kuri katrā upes ielokā, pamestā lidlaukā vai meža malā gribēs būvēt apkārtni piesārņojošas un visu dzīvo bendējošas rūpnīcas, hidroelektrostacijas un cūku fermas. Neaudzinātie, neskolotie un neizglītotie to izdarīs. Kas tad pasargās mūs – gudros, zinošos un pašlaik sabiedriski politiskajā nostājā dažkārt tik pasīvos?