Iestāšanās sarunās par lauksaimniecību Eiropas Savienības prezidējošā valsts Dānija 26. novembrī negaidīti ir izteikusi jaunus priekšlikumus kandidātvalstīm.
Iestāšanās sarunās par lauksaimniecību Eiropas Savienības prezidējošā valsts Dānija 26. novembrī negaidīti ir izteikusi jaunus priekšlikumus kandidātvalstīm.
Šos ierosinājumus Dānija dēvē par galīgiem: ievērojami palielinātas ražošanas kvotas, jau pirmajā gadā ļauts tiešos maksājumus paaugstināt līdz 40 procentiem no ES vidējā, lauku attīstības līdzekļus varēs izmantot pamestās kolhozu zemes apkopšanai, piešķirti 42 miljoni latu Šengenas prasību izpildei.
Dānijas nesaskaņotā iniciatīva
ES prezidējošā valsts Dānija kopā ar Eiropas Komisiju (EK) piedāvājusi galīgo variantu jauno dalībvalstu finansējumam, kaut tas vēl nav saskaņots ar esošajām.
Dānija ierosinājusi kandidātvalstu desmitniekam pirmajā gadā ES budžetā iemaksāt par aptuveni 2,5 miljardiem eiro (1,5 miljardiem latu) mazāk, nekā paredzēts, piešķirt papildus divus miljonus eiro un atļaut lielākus maksājumus lauksaimniekiem (līdz 40 procentiem no ES fermeru saņemtā).
Kaut gan Dānija nav saņēmusi dalībvalstu atbalstu savām iniciatīvām, tā uz savu atbildību jau ir sākusi individuālas sarunas ar kandidātvalstīm, cerot pabeigt tās līdz Kopenhāgenas sammitam 12. – 13. decembrī. Eiropadomes prezidents Anderss Fogs Rasmusens steigšus devies apciemot pārējo 14 dalībvalstu galvas, lai saņemtu viņu atbalstu nule izteiktiem priekšlikumiem.
Kā Saeimas ESIC informēja Latvijas iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris, lai jau pirmajā mūsu dalības gadā būtu iespējams sākt izmaksāt zemniekiem subsīdijas, EK Latvijai 2004. gadā atvēlēs 19 miljonu latu lielu dāvinājumu.
Dānijas priekšlikumi ir pretrunā ar Eiropas Komisijas piedāvātiem lauksaimniecības reformu pasākumiem, jo nauda nonāks fermeru kabatās, nevis lauku attīstības programmās.
Dānija ierosinājusi piešķirt Latvijai 71 miljonu eiro (42 miljoni latu) valsts austrumu robežas iekārtošanai.
«Vēl jaunums ir mūsu īpašās prasības izpilde. Piešķirts papildu finansējums bijušās kolhozu zemes sakārtošanai. Lauku attīstības naudu varēs ieguldīt šo pamesto zemju savešanai kārtībā. Varēs likvidēt latvāņus, izcirst krūmus un iekopt pļaviņu!» vēsta Andris Ķesteris.
Iestāšanās gadā – 38 lati par hektāru!
Piena kvotas un tiešie maksājumi laukaugu audzēšanas atbalstam ir Latvijas valdības prioritātes iestāšanās sarunās.
Latvija pieprasīja noteikt references ražību – vidējo graudaugu ražību, pēc kuras aprēķina hektārmaksājumus, – 3 t/ha. ES piedāvāja tikai 2,03 t/ha. Ņemot vērā Latvijas konsekvento spiedienu, ES nule palabojusi piedāvājumu uz 2,5 t/ha. Ja ņem vērā piedāvājumu – daļu naudas no lauku attīstības līdzekļiem izmantot tiešajiem maksājumiem, līdz tie sasniedz 40% no ES līmeņa, tad sākotnējo 19 latu vietā pirma- jā gadā varēs saņemt divreiz vairāk – 37,80 latus par hektāru!
Šis piedāvājums precīzi atbilst Latvijas statistikas datiem un paredz divarpus reižu lielāku atbalstu, nekā zemnieki saņem pašlaik, turklāt attiecas uz visiem zemes apsaimniekotājiem.
Atspoguļo pašreizējo ražošanas līmeni
Latvija pieprasīja par bāzes platību noteikt 688000 ha. ES piedāvāja 462843 ha, taču pēdējais piedāvājums ir vēl zemāks – 443580 ha. Kāpēc subsidētās aramzemes atzīšanā ir arvien lielāks kritums? Jāatgādina, ka svarīgākais ir reizinājums: bāzes platība reizināta ar references ražību ir nacionālajā aploksnē saņemamā summa. Neskatoties uz samazināto platību, naudas izteiksmē Latvija iegūst par 170 tūkstošiem eiro vairāk nekā sākotnējā piedāvājumā.
Ja atbalsta saņemšanai iesniegs pieteikumus par vairāk hektāriem nekā šī aprēķinātā bāzes platība, maksājumi tiks proporcionāli samazināti visiem saņēmējiem. Iestāšanās līgumā izdevīgāk iegrāmatot mazākas platības ar lielāku ražību.
Skaitļi rāda, ka visās pozīcijās Latvijai beidzot ir ņemts vērā esošais ražošanas līmenis.
Karot «līdz uzvarai»
Piena lopkopība ir visnozīmīgākā Latvijas lauksaimniecības nozare, jo tajā iesaistīti visvairāk laucinieku. Tieši šajā jomā Latvijas vajadzības visvairāk atšķiras no ES piedāvājuma, tāpēc piena kvota ir vissvarīgākais jautājums iestāšanās sarunās par lauksaimniecību. Vienīgi par šo Ārlietu ministrija ir gatava karot «līdz uzvarai».
Ar kvotu daudzumiem pārējos produkcijas veidos Latvijas sarunvedējs Andris Ķesteris rādās ja ne apmierināts, tad vismaz samierinājies. «Mēs uzstājamies par to, lai ne par vienu kilogramu nebūtu jāsamazina piena ražošana!» tā Andris Ķesteris.
Subsīdijas arī «mazajiem»
Latvija prasīja piena kvotu 1,2 miljonu tonnu apmērā. Eiropas Savienības sākotnējais piedāvājums bija ļoti pieticīgs – tikai nepilni 490 tūkstoši tonnu, jo balstījās vienīgi uz mūsu statistiku par pārstrādei nodoto pienu. Latvijas uzdevums bija pierādīt, ka reālie ražošanas apjomi ir lielāki, parādot pienu, kas nonāk gan tiešajā pārdošanā, gan pašpatēriņam, gan izdzirdīts sivēniem un teļiem. Tas mūsu sarunvedējiem ir izdevies, jo Eiropas Komisi- jas piedāvātā piena kvota – 728000 tonnu – ir tuvu pašlaik saražotajam daudzumam. Patlaban tikai desmit tūkstoši zemnieku saimniecību ir subsīdiju saņēmējas no Latvijas budžeta, bet pēc iestāšanās ES lielākā daļa saimniecību, arī pusnaturālās, arī četru govju īpašnieki, saņems subsīdijas.
Pēc līdzšinējiem nosacījumiem, Latvija no ES zemnieku atbalstam 2004. gadā varētu saņemt 58,2 miljonus latu, 2005. gadā – 78,6 miljonus latu, bet tagad kopējās summas varētu būt krietni lielākas.
