Jumpravmuiža Lielupes krastā Mežotnes pagastā ir viena no Bauskas apkārtnes ainaviski krāšņākajām vietām, kuru vasarā apmeklē daudz atpūtnieku.
Jumpravmuiža Lielupes krastā Mežotnes pagastā ir viena no Bauskas apkārtnes ainaviski krāšņākajām vietām, kuru vasarā apmeklē daudz atpūtnieku.
Viņi vasarā izmanto iespēju klusā un mierīgā vietā veldzēties Lielupes ūdeņos.
Zemgalē… kalni, lejas un nogāzes
Šodien, iebraucot Jumpravmuižā (bijusī Jaunjumpravmuiža), vispirms skatiens apstājas pie nelielas noplukušas ēciņas upes krastā, kuras arhitektūrā izmantotās kolonnas un pusaploces logi liecina, ka tā celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pati efektīgākā Jumpravmuižas ansambļa daļa, protams, saistās ar tās parku. Zemgales līdzenumam netipiskās stāvās nogāzes, klinšu radzes, kalni un lejas ikvienu parka apmeklētāju pārsteidz nesagatavotu un sagādā visai asas izjūtas.
Pilsdrupu galvenā daļa izvietojusies Lielupes stāvajā krastā gravas pretējā pusē. Šeit akmens mūra torņus papildina zemē iedziļinātas un krasta dziļumā aizejošas ejas, kas jau daļēji aizgruvušas.
Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas tapušas vai nu 19. gadsimta pašā sākumā, vai pat 18. gadsimta beigās. Līdz ar to Jumpravmuižas pilsdrupas uzskatāmas par vienu no agrākajām šāda veida romantisma izpausmēm.
Īpašnieks par Jumpravmuižu neinteresējas
Diemžēl, kā «Bauskas Dzīvei» pastāstīja Mežotnes pagasta padomē, Austrālijā dzīvojošais, viens no Jumpravmuižas īpašniekiem, Egīls Pārups par īpašumu neizrāda pārāk lielu interesi. Toties atpūtnieki ir iecienījuši peldvietu pie Jumpravmuižas. Māsas Laura un Linda Staņķes ar draudzeni Vinetu Milleri no Bauskas uz Jumpravmuižu peldēties brauc bieži. «Te ir tīrāks ūdens, mazāk cilvēku. Atbraucam ar autobusu, ņemam līdzi ēdamo, dzeramo. Satiekam šajā peldvietā arī baušķeniekus,» sacīja meitenes. Jaunietes Jumpravmuižas peldvietā pirmo reizi bijušas bērnībā kopā ar vecākiem. Peldētājas mācās Rīgā, bet par plunčāšanos jūrā nav sajūsmā. «Jūrā valdzina viļņi, bet labāk var izpeldēties upē,» atzina Laura. Viņa iecienījusi arī peldvietu Likvertenos.
Baušķenieki Zigmārs un Sandra Kārkliņi ar četriem bērniem dzīvo Mēmeles krastā, taču atpūšas Jumpravmuižas peldvietā. «Četrus gadus vecais Māris nav dabūjams ārā no ūdens,» teica viņa māmiņa.
Baroneses sacerējušas dzejoļus
Rīdziniecei Annai Smilškalnei Jumpravmuižā dzīvo vīra brālis Andris. Pie viņa sirmā kundze ciemojas ik vasaru. «Braucu uz Jumpravmuižu kopš septiņdesmitajiem gadiem. Šeit ir kluss, mierīgs. Mazbērni vēl neprot peldēt, tāpēc tālāk no cilvēkiem jūtamies brīvi. Launagā ēdīsim zemenes ar pienu. Kas vēl var būt labāks?» stāstīja Smilškalnes kundze.
Vietējais iedzīvotājs Jevgēnijs Martinovs no Lāča ielas upmalā lasīja skābenes. Viņš Jumpravmuižā dzīvo kopš 1974. gada. «Vai tad tiešām atpūtnieki nevar sadedzināt plastmasas pudeles un stikla taru nesaplēst tepat upmalā?» viņš sašutis jautāja.
Lielupes krasts reiz vedinājis vienai no muižas baronesēm sacerēt itin jaukus dzejoļus. Vai šodien, sēžot starp tukšām cigarešu paciņām, kādam raisās dzejas rindas?
Jumpravmuižas senākais nosaukums esot Vormitena. Kā vēsta leģenda, pašreizējo nosaukumu šī vieta ieguvusi sakarā ar sieviešu klosteri, kas šeit esot atradies līdz 15. gadsimta sākumam. Divus pēdējos gadsimtus Jumpravmuiža piederējusi baronu Līdinghauzenu-Volfu dzimtai, kuras pēcnācēja Beāte fon Līdinghauzena-Volfa to zaudējusi sakarā ar 1920. gada Latvijas Republikas agrāro reformu.
Publikācijā izmantoti Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja materiāli
