Tērbatas ielā Rīgā gadu gadiem bijusi pelmeņu ēstuve. Studenta gados baušķenieks Armands tur dabūjis nogaršot pavisam īpašus pelmeņus – pārlietus ar degvīnu.
Tērbatas ielā Rīgā gadu gadiem bijusi pelmeņu ēstuve. Studenta gados baušķenieks Armands tur dabūjis nogaršot pavisam īpašus pelmeņus – pārlietus ar degvīnu.
Pa kādai liekai klimpiņai
«Pelmeņnaja» bijusi ļoti iecienīta studējošo puišu vidū. Armands mācījies toreizējā Politehniskajā institūtā un spēlējis basketbolu. Pēc treniņiem izsalkums tāds, ka zirgu varētu apēst, bet naudas studentiņam vienmēr par maz. Toties ar pelmeņiem «māgu piesist» varējuši par 30 kapeikām, bet stipendijas dienā ņēmuši dubultporciju – par 50 kapeikām. Aiz letes stāvējušas mutīgas sārtvaidzes, gluži kā Rīgas Jaunā teātra izrādē «Revidents». Viņas smukajiem zēniem reizēm šķīvī iemetušas kādu klimpiņu vairāk, atceras Armands.
Kādu pēcpusdienu abi ar draugu paņēmuši lielus šķīvjus ar pelmeņiem un krējumu un apsēdušies pie galda. Uz tā, kā jau tolaik ierasts, trauciņš ar sāli un pipariem, dozīte sinepēm un stikla pudelīte ar slīpētu korķīti, kurā ieliets etiķis. Armanda draugs uzlējis skābumu krējumam, paostījis un sapratis, ka īsti labi nav – ož pēc šņabja. Ēstuve tobrīd bijusi patukša un draugi veikli «aizņēmušies» etiķa pudelītes no blakus galdiem. Bet arī tajās skābuma vietā bijis degvīns.
Izjauktā dzimšanas diena
Toreiz vēl «krutku» nepazina, tāpēc ne šaubu, ne baiļu saindēties puišiem nav bijis. «Zviedzām kā kumeļi, ēdām pelmeņus un piedzērām šņabi, kamēr vaigi kļuva sārti,» smej Armands.
Pēc brīža pie galdiņa pienākusi jauniete, kura novākusi netīros traukus. Viņa paņēmusi arī iztukšotās etiķa pudelītes un uzmetusi puišiem niknu acu skatienu. Šie savukārt nav bijuši slinki pavaicāt par jokiem ēdienkartē. Tad apkalpotāja kļuvusi runīgāka un pusčukstus visu izstāstījusi.
Trauku mazgātājai esot dzimšanas diena, un viņa atnesusi uz darbu rasolu un «kočiņu», ar ko pacienāt draudzenes. Taču negaidot ieradusies sanitārā pārbaude. Lai glābtu situāciju, šņabi zibenīgi salējušas virtuves skapī stāvošajos tukšajos etiķa trauciņos, bet degvīna pudeli izmetušas atkritumu kastē. Taču praktikante to nav zinājusi un steigusies etiķa pudeles aiznest uz galdiņiem.
Noklausoties šo stāstījumu, abi labi paēdušie puiši metušies uz puķu tirdziņu pie «Saktas». Nopirkuši katrs pa sarkanai neļķei un devušies atpakaļ uz pelmeņu ēstuvi apsveikt trauku mazgātāju. Turpmāk viņi šajā vietā uzņemti gluži kā dēli, atceras Armands.
