2007. gada beigās presē izskanēja informācija, ka otrā līmeņa pensijas cieš zaudējumus un ieguvumi ir zemāki par inflāciju. Arī pašlaik situācija nav uzlabojusies.
2007. gada beigās presē izskanēja informācija, ka otrā līmeņa pensijas cieš zaudējumus un ieguvumi ir zemāki par inflāciju. Arī pašlaik situācija nav uzlabojusies.
Seminārā Rīgā “Latvijas Krājbankas” speciālisti informēja par situāciju. Bankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova uzsvēra, problēmas ir saistītas ar nekvalitatīvo kredītu krīzi ASV, kas samazināja uzticību vairākiem finanšu instrumentiem, arī akcijām. To cenas pasaulē samazinājās apmēram par 10 – 30%, kas dažiem ieguldījumu plāniem radīja zaudējumus, bet citiem samazināja ieguvumus.
IPS “Astra Krājfondi” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko uzsvēra, ka reālais otrā pensiju līmeņa ieguvums ir atkarīgs no ieguldījumu plāna. Riskantākie plāni solīja lielāko ieguvumu un 2007. gadā piedzīvoja zaudējumus, taču konservatīvākie guva nedaudz zemāku peļņu. Nav ieteicams vērtēt ieguldījumu plāna darbību pēc viena gada rezultātiem, patiesais ieguvums ir nosakāms tikai ilgākā laika periodā.
Interneta mājaslapā www.manapensija.lv, sadaļā “Ieguldījumu plāni”, var novērtēt ieguldījumu plānu rezultatīvos rādītājus. Lielākie ieguvumi bija pirmajos darbības gados, jo pēdējie ieguvumi ir mazi vai negatīvi. Prāvākais ienesīgums kopš darbības sākuma ir “Parex aktīvajam pensiju plānam” – 6,21%, bet pēdējo divu gadu lielākais neveiksminieks ir “Hansa pensiju IP dinamika” plāns, kurā iesaistītas visprāvākās summas – vairāk par 100 miljoniem latu. Šī plāna ienesīgums kopš darbības sākuma ir 4,09%, bet neveiksmīgo pēdējo sešu mēnešu ienesīgums ir mīnus 7,18%.
Šogad 2. pensijas līmenī tiek novirzīti 8% no algas, nākamgad 9% un vēl pēc gada 10%. Kopējā summa ir 300 miljoni latu, bet līdz 2014. gadam tā varētu sasniegt trīs līdz četrus miljardus latu.
Sistēma ir izdevīga bankām, uzticot tām lielus naudas līdzekļus, kurus reti kad izmanto mūsu valsts ekonomikā. Nosacīts izdevīgums atkarībā no ekonomiskās situācijas, banku veiksmes un inflācijas kāpuma varētu būt šo pensiju saņēmējiem pēc 2014. gada. Zaudētāji ir tagadējie pensiju saņēmēji, jo nauda aizplūst no pašreizējā pensiju fonda. Arī valsts ekonomika zaudē līdzekļus, ko varētu iztērēt pirkumos pensionāri ar lielāku pensiju.
IPS “Astra Krājfondi” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko saka: “Valstis noveco, pieaug pensionāru īpatsvars, ir jāmeklē veids, kā iegūt lielāku pensiju, nenoslogojot pārmērīgi pašreizējos strādājošos. Otrā līmeņa pensijas ir viena no izejām.”
Valdība vēl aizvien nav sakārtojusi jautājumus, kas saistīti ar šīs naudas mantošanu. Patlaban likumus sola uz 2010. gadu, bet tikmēr aizgājušie pirms pensijas vecuma zaudē šo naudu, kas varētu tikt novēlēta mantojumā.
