Lai kaut ko saprastu, vispirms kaut kas ir jāzina.
Lai kaut ko saprastu, vispirms kaut kas ir jāzina. Citādi var gadīties tā, kā publikācijas «Pensionāri šķeļas vai apvienojas» autoram («Bauskas Dzīves» 25. jūnija numurs, 2. lpp.). Rakstītājs, neko nezinādams par Bauskas pilsētas pensionāru apvienību, bargi kritizē tās padomi.
To parasti ievēl pilsētas pensionāru kopsapulcē. Pasākuma dalībnieki izvirza aktīvākos cilvēkus, ar kuriem visi klātesošie tiek iepazīstināti. Padome darbojas sabiedriski, tādēļ daudz gribētāju kļūt par tās locekļiem nav. Raksta autors pilnsapulcē nebija, bet jaunās padomes pirmo darba sēdi noturēja par tās vēlēšanām, tādēļ acīmredzot radušās neskaidrības.
Pārmetums, ka padomē nav neviena no represētajiem, ir nevietā, jo viņi par savu kontaktpersonu ir izvirzījuši Jāni Puriņu. Tiesa, nav starp mums Invalīdu biedrības pārstāvju, bet viņi no sava vidus nevienu neizvirzīja. Pārmetums, ka padomē nav skolotāju, arī nav patiess, jo no 22 locekļiem četri ir skolotāji. Mūsu vidū nav inženieru, mākslinieku un dažu citu rakstā minēto profesiju pārstāvju. Taču mūsu darba sēdes, kas notiek katra mēneša pirmajā trešdienā, ir paplašinātas un tajās tiek lūgti visi interesenti.
Citu veidu nodarbības (skates, konkursi u. c.) izsludinām, izliekot afišas. Tātad durvis ir atvērtas visiem, kas vēlas. Nāciet un darbojieties! Mēs nešķeļamies, kaut arī neesam zem vienas «cepures».
