Codes pagasta «Zemīšos» šis pavasaris ir atnācis ar bažām – Andris Ķikurs raizējas, kā sala dienas būs ietekmējušas ziemāju laukus, kas ir galvenā kultūra.
Codes pagasta «Zemīšos» šis pavasaris ir atnācis ar bažām – Andris Ķikurs raizējas, kā sala dienas būs ietekmējušas ziemāju laukus, kas ir galvenā kultūra.
Saimnieks bez aplinkiem teica: «Vēsums moca nost zelmeni. Kaut arī visa platība ir saņēmusi slāpekli, lauki neizskatās tik labi, kā cerēts.»
Paļaujas uz sevi
Andris Ķikurs nekautrējas «Bauskas Dzīves» žurnālistiem vērt darbnīcas un tehnikas glabātavas durvis. Tāpat kā sētā, arī šeit viss kārtīgi novietots un pa rokai. Kad vajag, saimnieks ieslēdz virpu vai metināmo agregātu un pats izgatavo vajadzīgo detaļu. Sētā stāv Minskas traktoru rūpnīcas ražojums, par kuru zemnieks sacīja: «Katru gadu tas piedzīvo reanimāciju, tikai šajā pavasarī iztiku bez lieliem remontdarbiem. Ir jau drusku par vāju šāds 75 zirgspēku vilcējs, bet es nesapņoju par modernāku traktoru – «maciņš nenes».»
Kādreiz par pajām iegūtā tehnika, prasmīgu roku uzturēta, turpina kalpot. Graudu novākšanas kombains «Dona» atrodas šķūnī. Par to saimniekam atkal savs sakāmais: «Zem klajas debess glabātai tehnikai mūžs ir par pusi īsāks nekā telpā turētai.»
«Zemīšos» redzams, cik vispusīgs var būt lauku vīrs. Pērnvasar kaitināja stāvēšana rindās, nododot lopbarības graudus akciju sabiedrībai «Balticovo». Andrim savs padoms – pie mājas ierīkot labības glabāšanas tvertnes. Viena jau ir iekārtota, vēl divas gaida kārtu. «Līdz ražas vākšanai jābūt gatavām. Mitrākus graudus ventilēsim, un nevajadzēs nervozēt par labības nodošanu,» tā saimnieks.
Rokasgrāmata nebaida
Andrim un viņa sievai Guntai ir katram sava zemnieku saimniecība, kopā aprūpējami 125 hektāri. Saimnieks bilst: «Nav jāšķiro lielie un mazie zemnieki. Kad stāvējām uz barikādēm, visi bija vienādi. Svarīgākais, vai proti strādāt.» Vai Ķikura daudzpusība un prasme nodrošinās vietu Eiropas Savienībā? Par to viņš šaubās, kaut gan 80 hektāru zemes ir nopirkts. Ko citu darīt – tikai to kopt.
Ne jau par vēsumu šajā pavasarī ir bažas. Andris rāda no akciju sabiedrības «Rīgas dzirnavnieks» saņemto veiksmīga graudaudzētāja rokasgrāmatu un graudu ražošanas pasi. Viņš šīs divas grāmatas ir izpētījis un secinājis, ka nekāda ķīniešu ābece tā nav. Taču pārstrādātāja stingrās prasības par augu sekas un citu nosacījumu ievērošanu neatbilst izdevumiem, kas tam visam vajadzīgi. «Šķiet, atkal uz zemnieku rēķina grib iegūt lielāku peļņu. Godmaņa valdība par graudiem maksāja ļoti labi, bet pēc tam cenu visu laiku «met lejā», taču prasības aug.»
Codietis katru gadu ņem kredītu, lai sējumus labāk «pabarotu» un iegūtu prāvāku ražu. Ziemā esot «jāraksta papīri» un jāgudro biznesa plāni. Saimnieks arī par šiem darbiem nežēlojas. Andris Ķikurs kādreiz mācījies Kandavas lauksaimniecības tehnikumā un secina, ka šī mācību iestāde devusi labu pamatu visai darba dzīvei.
Saimnieks nepārstāj gudrot un rēķināt, kā lietderīgāk izmantot zemi. Gribētu atsākt audzēt cukurbietes, kas kādreiz aizņēmušas astoņus hektārus. Kvota pašlaik ir iznomāta, taču vēl jākļūst par akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» akcionāru, lai varētu atsākt piespiedu kārtā pārtraukto darbu.
***
Fakti
Codes pagasta zemnieku saimniecības «Zemīši» un «Līdumi» specializējas ziemāju audzēšanā, iecienītākā šķirne ‘Kontrasts’.
Augstākā ražība – 55 centneri no hektāra – sasniegta 2000. gadā.
Pārtikas graudus piegādā akciju sabiedrībai «Rīgas dzirnavnieks», lopbarības – «Balticovo».
Šogad sākta sadarbība ar SIA «Latraps» un paredzēts iesēt 30 hektāru ziemas rapša.
Zemes apstrādē un sējumu kopšanā izmanto savu tehniku.
