Seminārs par personas datu tiesisku aizsardzību notika otrdien, 11. decembrī, Bauskas rajona Padomē.
Seminārs par personas datu tiesisku aizsardzību notika otrdien, 11. decembrī, Bauskas rajona Padomē (RP). Mācībās piedalījās pašvaldību un iestāžu pārstāvji.
Semināra mērķis bija izskaidrot likuma par fizisko personu datu aizsardzību un citu normatīvo aktu prasības. Tās visām juridiskām, atsevišķos gadījumos arī fiziskām personām nosaka jaunus pienākumus. Līdz jūlijam organizācijai bija jāpieņem iekšējie datu aizsardzības noteikumi.
Parādniekus nedrīkst izpaust
Mācības vadīja juridisko zinātņu maģistrs Māris Ruķers. Viņš uzsvēra, ka personas datu aizsardzība saistīta ar cilvēktiesību jautājumu. Tam «aizmugurē» ir likums. «Datu aizsardzības juridiska sakārtošana ir Eiropas Savienības (ES) prasība. Ja ES to neprasītu, diez vai tuvākajā laikā pie tā sāktu strādāt,» atzina M. Ruķers. Viņš piebilda, ka valstī ikviena indivīda datu aizsardzību regulē šis likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi nr. 40 un nr. 106.
Likumā teikts, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi un veido personas datu apstrādes sistēmas, tās jāreģistrē likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam visām fiziskām un juridiskām personām, kas veic personas datu apstrādi, jāreģistrējas personas datu apstrādes sistēmas Datu valsts inspekcijā līdz šī gada 31. decembrim. Šis likums pieņemts 2000. gada 20. aprīlī.
Personas datu tiesiskā aizsardzība svarīga pašvaldību iestādēs. Šos sarakstus nedrīkst publiskot jautājumos par komunālo maksājumu parādniekiem. Tas pats attiecas uz nodokļu parādnieku saraksta publiskošanu. Pašvaldībās jābūt personai, kura atbild par datu aizsardzību.
Iekavēts darbs
Šo darbu un informēšanu par personas datu aizsardzību vajadzēja sākt jau agrāk. Lai gan likums pieņemts jau pērn, seminārs notiek tikai tagad, atzina Iecavas pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzine Edīte Jančone. Viņa stāstīja, ka, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumus, pašvaldībai grūtāk strādāt, taču tad darbs ir korekts un neaizskar nevienu cilvēku. Nosacījumu ievērošana prasa arī papildu finansējumu, piemēram, saistībā ar datortehniku, tās uzturēšanu. Bieži vien rodas konflikti, ja pagasta padomes darbinieks nesniedz informāciju, piemēram, par to, kur kāds cilvēks dzīvo. To pašvaldība nedrīkst darīt. «Jaunā kārtība paredz: lai saņemtu nepieciešamo informāciju, personai jāgriežas ar rakstisku iesniegumu attiecīgajā institūcijā. Iesniegumā jābūt paskaidrotam, kādam nolūkam nepieciešama informācija. Tad arī tiek sniegta atbilde,» skaidroja E. Jančone. Viņa savā darbā pašvaldībā respektē šo principu.
«Katram pilsonim jāzina, ka šis likums attiecas uz visiem. Jebkuram cilvēkam lietderīgi zināt, ka viņam ir tiesības vērsties iestādēs un divas reizes gadā saņemt bezmaksas informāciju par sevi, saistībā ar šo iestādi. Piemēram, pacients var griezties pie ģimenes ārsta un divas reizes gadā saņemt bezmaksas informāciju – izrakstus, kopijas,» skaidroja M. Ruķers.
Skaidrojums
Personas dati – jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu (vārds, uzvārds, personas kods) vai identificējamu fizisku personu.
Personas datu apstrāde – jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
(No likuma «Fizisko personu datu aizsardzība»)
