Atkal gribas ko skaistu, priecīgi gaišu uzrakstīt, bet neizdodas. Pesimistiskās realitātes sēkla krīt fatālisma augsnē.
Atkal gribas ko skaistu, priecīgi gaišu uzrakstīt, bet neizdodas. Pesimistiskās realitātes sēkla krīt fatālisma augsnē. Pasaule šķietami kļūst arvien sirreālistiskāka, dzīves jēgas meklējumi noslīkst ikdienas banalitātē.
Nav nemaz daudz jāpiepūlas, lai apkārt notiekošajā saskatītu ļaunu vēstošas likteņa zīmes. Ar savu neprāta vēlmi postīt, ātri nopelnīt un ne par ko nemaksāt cilvēks tikai veicina pasaules drūmās nākotnes tuvošanos.
Mēs sadegsim …
Kosmiski nereālas liesmu vīzijas nakts tumsā pielej apkārtnes ainavu, uguns mēles, skaļi švīkstēdamas, skrej pa tikko nokultajiem labības laukiem. «Apkārtne tiek sakopta» ne tikai pavasaros, pērno kūlu dedzinot.
«Zemkopji» arvien vairāk lauku darbos izmanto jaunas metodes: visu lieko sadedzināt. Vārdu «zemkopji» apzināti lieku pēdiņās, jo neviens mani nevarēs pārliecināt, ka tā spēj rīkoties patiess zemes kopējs. Ja paši lauku dedzinātāji šo problēmu nespēj atrisināt, tad ir citas institūcijas, kas to varētu izdarīt. Vismaz kauninot kā Brunavas pagasta padome, pašvaldības avīzē nosaucot tos zemes īpašniekus, kuru laukos liesmas šovasar izdzēsa visu dzīvo.
Rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas gaišās galvas, tūkstošus tērēdamas, jau kuro gadu reģionus dala un pārbīda. Varēja vienreiz kaut ko reālu izdarīt, vismaz vienu salmu izmantošanas projektu «sabīdīt».
..dūmos nosmaksim
Laukos pēc pāris dienu gruzdēšanas degošo salmu smaka atkāpjas. Bet kur tā pazudīs, kad no izpūtējiem izsprucis smārds celsies augšup pašā Bauskas centrā? Kārtējās degvielas uzpildes stacijas (DUS) būve daudzdzīvokļu māju ieskāvumā ir spilgts vietējās pašvaldības nespējas apliecinājums. Nekādas nākotnes ekonomiskās vīzijas neattaisnos vēl vienas DUS nepieciešamību. Ja Dome nespēj aizliegt kaitīga objekta celtniecību, tas ir skaidri jāpasaka iedzīvotājiem un, iespējams, padevībā jānoliek pilnvaras.
..un nebūtībā iegrimsim
Postošai, pašu radītai iznīcībai draud jauns turpinājums, kuru var veicināt kāda kaut niecīga kļūda šī rudens Saeimas vēlēšanās. Jaunpilsoņu tūkstošus, kuri, pilsoņa pasi tikko saņēmuši, vēl nezina, kā to īsti likt lietā, kāri savā pusē vilina rubikieši un jurkānieši. Latvijā jau gatavas ierasties tādas krievu politikas haizivis kā Žirinovskis un Maskavas mērs Lužkovs.
Neba bez mērķa aizcirst mums durvis uz Eiropas Savienību un NATO. Pēcāk atliks prezidentam Putinam kādā pasaules vareno saietā skarbāk rīkoties, un līdz Baltkrievijas liktenim nebūs nemaz tik tālu. Savu rūpju pārņemtai Eiropai kādas Austrumu zemes problēmas no kakla būs nost. Vēl pieķers Lietuvu klāt, un Kaļiņingradas apgabala jautājums atrisināsies pats no sevis. Vienā lielā Krievijas ciemā dzīvojot, vairs nekādas nozīmes nebūs izplūdes gāzēm virs pilsētas vai vaboļu asarām gruzdošā labības laukā.
Neesmu apzināti vai visu melno krāsu vienkopus savācis. Dzīve tomēr mēdz būt bezgala nežēlīga, un vēsture var atkārtoties arī kā traģēdija.
