Baušķenieks Guntis Macpans ir vienīgais rajonā, kam pieder Amatniecības kameras izdots diploms, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir transporta līdzekļu krāsotāja amata meistars.
Baušķenieks Guntis Macpans ir vienīgais rajonā, kam pieder Amatniecības kameras izdots diploms, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir transporta līdzekļu krāsotāja amata meistars.
Specializācija – virsbūves
1999. gada nogalē, kad G. Macpans saņēma amata meistara diplomu, Latvijā tāds bija vien dažiem desmitiem Autotransporta brālības biedru. Diploma īpašnieks nav tikai prasmīgs automobiļu krāsotājs. Viņa «ķērienu» transporta līdzekļu virsbūvju remontā novērtējuši gan Bauskas rajona autovadītāji, gan arī spēkratu īpašnieki no citurienes – no Talsiem, Liepājas, Rīgas, Jelgavas un pat Vācijas.
Individuālā darba patents meistaram ļauj veikt automobiļu tehnisko apkopi un remontu, taču pārsvarā Rundāles pagasta «Meistaros-1», kur kopā ar Gunti Macpanu strādā arī Jānis Jurka, remontē transporta līdzekļu virsbūves. «Mums atved sadauzītu vai sarūsējušu autiņu, mēs to īpašniekam atdodam saremontētu, nokrāsotu, pilnībā nokomplektētu,» tik vienkārši par šķietami sarežģīto procesu stāsta G. Macpans.
Darāmā apjomu paredzēt grūti
Autobraucēji mēdz jokot, ka pie meistariem Rundāles pagastā rinda jāaizņem jau tad, kad automobilis vēl nav ne rūsējis, ne arī kā citādi bojāts. G. Macpans apgalvoja, ka tas gan esot mazliet pārspīlēti sacīts, jo pašlaik, augusta vidū, klients var pierakstīt savu spēkratu rindā uz septembra otrās nedēļas beigām.
«Jā, varbūt var uzskatīt, ka tas ir pārāk ilgs laiks, taču autoīpašniekam ir jāsaprot, ka mums jārēķinās ar dažādām situācijām. Ir bijis tā, ka ieplānojam kāda automobiļa remontam trīs vai septiņas dienas, taču paiet visas četrpadsmit,» skaidro meistars. «Gadās, ka nespējam iekļauties pat pašu plānotos termiņos. Piemēram, remontējam automobili, kam ļoti sarūsējuši sliekšņi. «Nogriežam» tos un redzam, ka tur tālāk arī viss ir «sapuvis». Ko mums darīt? Netaisīt?! Apmainīsim sliekšņus, bet klients pēc kāda laika būs klāt un pārmetīs, ka neesam bijuši pietiekami vērīgi. Labāk taču ir visu, kas remontējams, sataisīt pie vienas reizes.»
Meistaru darba stundas ir garas – no pulksten astoņiem rītā līdz pat astoņiem vakarā. Sestdienās G. Macpans dodas uz Rīgu pēc materiāliem, jo tie laiki, kad klientam tika pieteikts, cik lokšņu smilšpapīra, cik kilogramu špakteles un cik litru krāsas jāsagādā, jau pieder vēsturei.
Svētdienas tiek veltītas baznīcas apmeklējumam, atpūtai kopā ar ģimeni, golfa spēles pamatu apgūšanai un citu veidu atpūtai. «Man ir princips – nestrādāt pa naktīm un svētdienās,» skaidro meistars.
Lai nepaliek «rētas»
Tie, kuri uzpērk vai paši ieved automobiļus no Vācijas, avarējušus spēkratus meistariem piesaka jau iepriekš. Vācieši savu laiku lieki nekavē ar bojātu virsbūvju remontēšanu. Starp citu, tas ir arī ļoti dārgs pakalpojums. Viņiem vienkāršāk šķiet saņemt apdrošināšanas kompensāciju un «sistus» automobiļus pārdot. Turklāt turienes automašīnu virsbūvju meistari nav slaveni ar rūpību un vāciešiem citās jomās tik raksturīgo pedantismu.
Arī G. Macpans atzina, ka viņam nācies redzēt ārzemēs remontētus transporta līdzekļus. «Es viņu darba rezultātu skaidroju ar godīgumu. Ja auto reiz ir dauzīts, tad maldināt nevienu nedrīkst – tam jābūt redzamam! Tāpēc tiek remontēts tā, lai sistais spārns vai motora pārsegs arī to apliecinātu. Mēs esam raduši strādāt tik precīzi, lai kādreiz nodarīta skāde auto «bleķiem» nebūtu pamanāma, lai nepaliktu «rētas»,» viņš sacīja.
Rundāles meistariem nācies remontēt pat tādus ievestus automobiļus, kuru virsbūve ir nedaudz cietusi ceļu satiksmes negadījumā, bet pārējie nodarījumi ir acīmredzami tīši – kāds ar āmuru vienmērīgi «iekaustījis» braucamo no visām pusēm. Atliek vien minēt, kas kaitnieku mudinājis šādai rīcībai.
Rumbulas tirgū Rīgā automobiļu tīkotāji mēdz bažīties, vai tikai pirkumam noskatītais spēkrats reiz nav bijis «buktēts». G. Macpans uzskata, ka labāk ir iegādāties avarējušu un prasmīgi saremontētu auto, nevis pagalam nodzītu braucamo. Viņam ir nācies «stiept bleķus» automobilim, kura spidometrs rāda tikai nieka 15000 kilometru.
«Labāk patīk remontēt, nevis braukt!»
Guntis Macpans ar automobiļu virsbūvju remontu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Pirms septiņiem gadiem, kad «dzelžu taisnošana» un auto krāsošana kļuva arī par ienākumu gūšanas veidu, meistars iegādājās patentu, kas atļauj veikt individuālo darbu.
Uz jautājumu, kā sākusies rajonā plaši pazīstamā virsbūvju speciālista aizraušanās ar auto labošanu, G. Macpans atbild bez liekas gudrošanas: «Pēc dienesta sāku strādāt par šoferi. Sadauzīju divas mašīnas… Nekas cits neatlika – nācās likt lietā savas Saulaines lauksaimniecības tehnikumā gūtās automehāniķa zināšanas un remontēt. Tad, kad sāku to darīt, sapratu – man labāk patīk «bleķus» taisnot, nevis braukt.»
Strādājot Jelgavas rajona Valgundē, G. Macpans iesaistījies sporta klubā, trenējies un piedalījies rallijā kopā ar Armandu Maspānu. «Paši braucām, paši arī sadauzītos automobiļus remontējām. Man tā bija lieliska skola,» saka auto virsbūvju speciālists G. Macpans.
