Baušķenieku Matulēnu ģimenes pirtiņa tapusi pamazām un pabeigta pirms pieciem gadiem.
Baušķenieku Matulēnu ģimenes pirtiņa tapusi pamazām un pabeigta pirms pieciem gadiem.
Tās būvēšanai vecākus visneatlaidīgāk mudinājusi meita Zane, atzīst Arnolds Matulēns.
Akmeņus atved arī no Kurzemes
«Mūsu vasaras mājiņa atrodas tieši Mēmeles krastā. Peldēšanai ideāla vieta, bet sievieši sadomāja, ka vajadzīga arī pirts. Turklāt tieši tolaik vasarās Bauskā daudzdzīvokļu mājās nebija siltā ūdens. Tā nu nekas cits neatlika, vajadzēja domāt, kā pie pēršanās tikt,» stāsta Arnolds Matulēns. Viņam pašam pirtī iešana ļoti patikusi jau kopš bērnības, kad dzīvojis laukos.
Sagadījies tā, ka vasaras mājiņai atvesta malka – priedes koka baļķēni 12 – 15 centimetru diametrā. Arnolds pārlūkojis vedumu un atzinis, ka tie ir tieši nelielai pirtij vajadzīgie materiāli. Cēluši kopā ar vasarnīcas kaimiņu Kazimiru Lazdānu.
Divpadsmit kvadrātmetru lielo būvi par pilnībā pabeigtu Arnolds Matulēns vēl joprojām neuzskata. Katru vasaru kaut kas tiekot labiekārtots. Baļķi izžuvuši, tāpēc nācies starpas aizpakot, omulīgāk iekārtota gan lāvas telpa, gan vieta, kur atpūsties pēc sviedrēšanās. Pie pirts ārējās sienas ziemā tiek pieliktas medībās nošauto zvēru ādas, un līdz pavasarim zīlītes tās izģērējot labāk par jebkuru meistaru.
Pirti varot uzkurināt līdz 80 grādiem, tā, ka ausis svilst. Uzlejot ūdeni uz nokarsušajiem akmeņiem, gars esot tāds, ka uz lāvas sēdošajiem acis aizsvīstot. Starp citu, katrs no šīs pirtiņas akmeņiem ir atvests no citas vietas, tie gludenie un apaļie ir pacelti jūras malā, vesti arī no Ventspils un Nīcas. Nelielā kurtuve sakarsē čuguna «čūsku», kas sasilda ūdeni 250 litru tilpuma boilerā, un vasarā ūdens trīs dienas esot silts, var nomazgāties arī bez pirtī iešanas.
Upes malā Matulēnu ģimene dzīvo no aprīļa beigām līdz oktobra vidum. Un visu šo laiku katru dienu mamma, daudzu baušķenieku iecienītā zobārste Ruta Matulēna, peldas Mēmelē. Arī viņa ir liela pirts cienītāja, tāpat kā meitas Inta un Zane ar ģimenēm.
Pēc karsēšanās veldzējas Mēmeles straumē
Lai pērtos, vajadzīgas slotas. Tās nākoties gādāt Arnoldam. Esot sietas gan bērza, gan ozolzaru, izmēģināta arī kadiķu slotiņa, bet tā likusies par asu. Zane pamanījusies sakaltēt īpašas – liepu lapu – slotas, tās lauztas pašā ziedu laikā. Kas par smaržu, kad ar tādu uzmet garu!
Pirtī iešana esot nopietns rituāls, kam ģimenes sievietes savureiz gādājot medu, citu – paniņas, vajadzīgs arī vārāmās sāls un sodas maisījums miesas mīkstināšanai un attīrīšanai. Pirms pirtī iešanas pamatīgā krūzē tiekot uzlieta zāļu tēja, kas jādzer, uz lāvas sēžot, lai ir, ko svīst, un poras attīrās. Pēc izkarsēšanās var atveldzēties Mēmeles straumē, bet tad esot jāsildās vēlreiz. Matulēnu pērtuves jaukumus iecienījusi arī meitas Zanes draudzene žurnāliste Sandra Eglīte, kura atzina, ka ļoti vēlētos tādu pirti arī sev.
Viskarstāko garu uzmetot Zanes vīrs Ēriks, viņš peroties pa īstam, novērojis Arnolds. Arī viņš labprāt to biežāk izbaudītu, bet veselība vairs šo prieku neļauj. Pamazām pie pirtī iešanas tiekot radināts mazdēls Toms, un, kas zina, varbūt šovasar tajā ielūkosies arī mazmeita Evelīna, kurai pašlaik tikai divi mēneši.
