Pilnā sparā rit stāvlaukumu izbūve pie Rundāles pils. Kad darbi būs pabeigti, pils apmeklētāju vajadzībām būs divi stāvlaukumi.
Pilnā sparā rit stāvlaukumu izbūve pie Rundāles pils. Kad darbi būs pabeigti, pils apmeklētāju vajadzībām būs divi stāvlaukumi.
Līdzšinējā laukumā turpmāk varēs novietot tikai autobusus, tiem būs atvēlēts 18 vietu. Savukārt aiz “Baltās mājas”, kādreizējā pļavā, tiek ierīkots jauns stāvlaukums. Tajā savus transporta līdzekļus drīkstēs novietot tikai vieglo automobiļu īpašnieki. Tur būs vietas 96 automašīnām.
Abus stāvlaukumus izbūvē SIA “Šlokenbeka”. Darbu vadītājs Gundars Mengots stāsta, ka darbi sākti jūlijā, tos iecerēts pabeigt septembrī.
Vieglo automobiļu stāvlaukuma izbūvē izmanto neierastāku tehnoloģiju. Uz grants seguma, ko pašlaik izlīdzina, ber akmens šķembas. Tad tur ieklās plastmasas šūnveida plāksnes, kuras piepildīs ar zemi, un iesēs zāli. Tādējādi automobiļu stāvlaukums izskatīsies kā zāliens. Savukārt plastmasas šūnas jāieklāj, lai ar automobiļiem zālītē neizbraukātu rises.
Par jauno, Latvijā reti lietoto tehnoloģiju “Bauskas Dzīvei” stāstīja laukumā strādājošais mehanizators Dmitrijs Stepanovs. “Laika apstākļi mums ir labvēlīgi, darbus veicam saskaņā ar grafiku. Kad bija īpaši karsts un sauss laiks, atvesto granti vajadzēja laistīt, jo citādi to nevarēja sablietēt,” stāsta strādnieks.
Rundāles pils muzeja galvenā grāmatvede Valentīna Balode skaidro, ka stāvlaukumu rekonstrukcija notiek ERAF projektā “Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana Rundāles pils ansamblī”. Projekta asistents Gunārs Milgrāvis stāsta, ka stāvlaukumu rekonstrukcijai atvēlēti 230 tūkstoš latu.
Gunārs Milgrāvis skaidro, ka vieglo automobiļu stāvlaukumam apzināti izvēlēts zāles segums: “Pils vadības nostāja bija – visu saglabāt tā, kā tas ir. Tāpēc arī bijušās pļavas vietā, ierīkojot stāvvietu, izvēlējāmies to noklāt ar Vācijā ražotu segumu, ko mēdz dēvēt arī par ekoloģisko bruģi.” Šādam zālienam arī ir ļoti liela slodzes izturība. Uz jautājumu, kāpēc darbus veic tieši tagad, karstākajā tūrisma sezonā, G. Milgrāvis paskaidroja, ka ilga bijusi dokumentu kārtošana, konkursu organizēšana. Tāpēc darbus varēja sākt tikai vasaras vidū.
“Baltās mājas” saimniece Solveiga Ikerte secina, ka strādnieki darbus veic apzinīgi. “Ir pati tūrisma sezona, varbūt varēja strādāt arī brīvdienās, lai viss rit raitāk. Vēl mani neapmierina informācijas trūkums. Nav norādes, kur novietot transportu remonta laikā. Brīvdienās, kad darbi nenotiek, atbraucēji nesaprot, kur drīkst braukt, kur ne. Karstajā laikā te bija milzīgi putekļi, arī par to novēršanu vajadzēja būvētājiem padomāt. Tomēr rekonstrukciju vērtēju pozitīvi. Ceru, ka pavisam drīz viss apkārt izskatīsies glīts un sakopts,” tā S. Ikerte.
