Maijs ir brīnišķīgākais pavasara mēnesis.
Maijs ir brīnišķīgākais pavasara mēnesis.
Kokiem raisās lapas, pļavas pārklāj zīdaina zālīte, sāk ziedēt pirmie ziedi, un ūdenī parādās ūdenszāles. Zied ievas, ceriņi, ābeles. Raisoties lapām, izlido maijvaboles – labākā ēsma sapaliem, kuri labi ķeras no rīta un vakaros, izmantojot pludiņa makšķeri.
Maija beigās parasti labi copē līņi, ja tiem piedāvā nelielas sliekas, odu kāpurus vai naktstārpus. Iebarošanai var izmantot sausu biezpienu, ko sajauc ar sasmalcinātām sliekām, pieliek nedaudz māla.
Zāļainos sēkļos siro līdakas, kas nelaiž garām ne ēsmas zivtiņas, ne vizuļus. Bieži vien panākumus var gūt, tās ķerot ar spiningu pie ūdenszālēm vai starp tām. Nelielas līdaciņas interesējas par sliekām, nereti nokožot āķi. Savukārt lielās saista ēsmas zivtiņas. Mēneša beigās, kad ūdens jau pietiekami sasilis, zālēs parādās spāru kāpuri. Tā ir laba ēsma ālantiem, raudām, asariem, sapaliem, ruduļiem, arī līņiem, vimbām.
Lielās upēs jebkurā diennakts laikā uz gruntsmakšķerēm, bet ezeros un dīķos seklās vietās ar pludiņmakšķerēm labi ķeras brekši, raudas, karūsas, līņi. Mēneša beigās vakarā un naktī iespējama samu cope, ja spēsit tos iekārdināt ar treknām sliekām. Nelielos ezeros un dīķos, kur ūdens ir sasilis, turpina ķerties karūsas. Asari sāk meklēt dziļākas vietas un neatsakās no sliekām un odu kāpuriem. Silts ūdens nepatīk vēdzelēm. Tās pārstāj baroties un, slēpjoties dziļumā zem saknēm, līdz rudenim nepievērš uzmanību pat pašiem lielākajiem kārumiem.
Iestājas labvēlīgs laiks mušiņmakšķerēšanai, kad labi ķeras sapali, salates, ālanti. Cope ir veiksmīga rīta un vēlās vakara stundās pie sēkļiem, pie tiltiem, stāviem krastiem ar ūdenī nolīkušiem zariem.
Maijs sākas ar brekšu pēcnārsta barošanos. Labai copei iepriekš vajadzētu pareizi noteikt viņu pārvietošanās ceļus. Maija otrajā pusē sliekas, naktstārpus vai kukurūzu vēlas nobaudīt arī karpas un sazāni.
Ejot pie ūdeņiem, laikus jāizvēlas, ko un ar ko makšķerēt, jo līņus ķert ar spiningu nebūtu korekti.
