Raksturīgākais ugunsnelaimes iemesls pērn rajonā bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni. Bez uzraudzības atstātas degošas sveces, pamesti kvēlojoši izsmēķi, pērnās zāles dedzināšana izraisījusi ugunsgrēkus.
Raksturīgākais ugunsnelaimes iemesls pērn rajonā bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.
Bez uzraudzības atstātas degošas sveces, pamesti kvēlojoši izsmēķi, pērnās zāles dedzināšana izraisījusi ugunsgrēkus.
Tā liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas nodaļas statistika. 1999. gadā rajonā ugunsgrēkos bojā gājuši divi cilvēki (1998. gadā – septiņi) un kopējais materiālais zaudējums tiek lēsts ap 25 tūkstoši latu (aptuveni puse no 1998. gadā radītajiem zaudējumiem). Šie fakti pierāda, ka ugunsdrošības ievērošana nezaudē aktualitāti, uzsver VUGD Bauskas nodaļas priekšnieks Ričards Šakels.
Ievērojami pieaudzis ugunsnelaimju skaits, kurās deguši vai pilnībā sadeguši automobiļi elektrosistēmas vai degvielas padeves sistēmas bojājumu dēļ. Šogad, 11. janvārī, reģistrēts kārtējais šāda veida negadījums Iecavā.
Iecavā kādam automobilim «VW Passat» elektrosistēmas bojājumu dēļ brauciena laikā aizdegās dzinēja nodalījums, sabojājot motoru un agregātus. «Automobiļu īpašniekiem jāraugās, lai ugunsdzēšamais aparāts automobilī būtu ne tikai tehniskās apskates brīdī. Svarīgi, lai tas vienmēr būtu pa rokai un nepieciešamības gadījumā nekavējoties tiktu lietots,» akcentē nodaļas priekšnieka vietnieks Andris Krūmiņš.
Nav mazinājušies ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi, pērn tādu bijis 13. Nedaudz sarucis negadījumu skaits, ko izraisījušas bojātas elektro un apkures ierīces.
Šogad VUGD darbinieki turpinās apsekot dzīvojamo sektoru, lai konstatētu tur pieļautos pārkāpumus un trūkumus. «Mūsu mērķis nav sodīt, bet pievērst uzmanību trūkumiem, kas pakļauj riskam ne tikai konkrētu personu, bet arī apkārtējos iedzīvotājus,» skaidro A. Krūmiņš. «Mēs vēlētos gan klātienē, gan ar laikraksta starpniecību veidot dialogu ar iedzīvotājiem – uzklausīt viņu pretenzijas, ierosinājumus, atbildēt uz iedzīvotājiem neskaidriem jautājumiem, kas ir VUGD kompetencē,» viņš piebilst.
Pērn Latvijā notikuši vairāk nekā septiņi tūkstoši ugunsgrēku, tajos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 cilvēku. Šis bijis pats neveiksmīgākais gads laikposmā kopš 1995. gada. Pieaudzis letālo traumu skaits, novembrī pat bijuši vairāki grupveida bojāejas gadījumi ugunsgrēkos. Nelaimju izpē- tes materiāli liecina, ka daudzi bojāgājušie pirms liktenīgās dienas saņēmuši pensijas, pabalstus vai citus ienākumus, sākuši bezjēdzīgu dzeršanu, kas beigusies ar ugunsgrēku un nāvi.
Fakti
Pērn rajonā noticis 112 ugunsgrēku, par astoņiem vairāk nekā 1998. gadā.
No neuzmanīgas rīcības ar uguni bojā gājuši divi cilvēki (Vecsaules pagastā).
Pieaudzis automašīnu aizdegšanās gadījumu skaits (no piecām uz 11), kā arī ugunsnelaimes, kuru iemesls ir neuzmanīga darbība ar uguni – no 31 uz 40 negadījumiem.
