Mūzikas ierakstu kompāniju Latvijā ir ne mazums. Katra cenšas rast savu vietu tirgū. Tas gan pēc pasaules mērogiem uzskatāms par niecīgu. Auditoriju meklē arī ierakstu kompānija «Baltic Records Group».
Mūzikas ierakstu kompāniju Latvijā ir ne mazums. Katra cenšas rast savu vietu tirgū.
Tas gan pēc pasaules mērogiem uzskatāms par niecīgu. Auditoriju meklē arī ierakstu kompānija «Baltic Records Group» (BRG). Klausoties tās projektu veicināšanas menedžera Jāņa Stundiņa stāstītajā, šķiet, ka daļu BRG ierakstu pirks cilvēki, kam ir ap 40.
«Tā ir tikai neliela daļa no mūsu auditorijas,» stāsta J. Stundiņš. «Veidojam arī mūzikas projektus gados jauniem klausītājiem. Andris Ābelīte tikko debitējis «Eirovīzijas» dziesmu festivālā, nu strādā pie sava pirmā albuma, kurā melodijas skanēs latviešu un angļu valodā. Savs pielūdzēju pulks noteikti ir arī Madarai Celmai. Viņa ieraksta trešo disku. Dažādām auditorijām, domājams, patiks vijolnieka Raimonda Ozola instrumentālais albums. Marija Naumova, kuru arī mīl tīņi un kurai nesen iznāca albums franču valodā, turpina nepieredzēti plašu koncertturneju, neaizmirstot pat nomaļākas provinces.»
Esat ap sevi pulcējuši arī daudzas mūsdienu mūzikā jau pazīstamas personības?
– Albumu ierakstījusi Olga Rajecka, disks gandrīz jau gatavs grupai «Dakota» no Bauskas. Kaspars Dimiters steidz pabeigt kārtējo albumu. Tajā viņam dziedāt līdzēs arī dēls. Šis disks atšķirsies no iepriekšējā «Ai, Latviß», nebūs arī tik garīgs kā «Krusta skola». Kaut kas īpašs top Nikam Matvejevam. Iespējams, tiks licencēti un izdoti albumi ārzemju deju mūzikas zvaigznēm. Nepārtraukti notiek pārrunas ar visjaunākajiem latviešu autoriem par viņu albumu veidošanu.
Pastāstiet par iecerēm, kas saistītas ar bijušās skaņuplašu fabrikas «Melodija» arhīvu.
– Mēs vēlamies piedāvāt klausītājiem ar modernu aparatūru baudīt sešdesmito – astoņdesmito gadu laviešu estrādi. Skaņuplates ātri kļūst nebaudāmas to fiziskā jūtīguma un uzglabāšanas problēmu dēļ. Atšķirībā no konkurentiem (domāts «Micrec», kas izdod sēriju «Latviešu populārās mūzikas klasika» – V. A.) mēs nekopēsim pilnībā Raimonda Paula skaņuplates. Centīsimies veidot labāko dziesmu, tematiskas izlases, pieliksim klāt ko jaunu. Tā esam izdarījuši ar Imanta Skrastiņa albumu «Sapņu pīpe», kuru papildinājām ar skaņuplatē savulaik neiekļauto dziesmu «Kamolā tinēja». Iecerēts atkārtoti izdot arī 80. gadu ierakstus, piemēram, Imanta Kalniņa mūziku. Paredzēts laist klajā diskus Norai Bumbierei, Viktoram Lapčenokam, Mirdzai Zīverei, Margaritai Vilcānei, Ojāram Grīnbergam.
Tātad tagadējai četrdesmitgadnieku paaudzei radīsit iespēju atgriezties viņu jaunības laika mūzikā?
– Mums patiktu, ja šīs mūzikas cienītāji klausītos to gadu melodijas ar modernu tehniku. Domājam izdot arī agrāko gadu ārzemju mūzikas zvaigžņu labāko dziesmu izlases. Piedāvāsim Demisa Rusa, Toto Kotunjo melodijas. Agrāk tādas tika ieskaņotas apgāda «Būsim pazīstami» kasetēs, nu tās varēs klausīties ierakstītas kompaktdiskos.
